Pieteicos noskriet vienu kilometru akcijas ietvaros “Sirdspuksti Baltijai”. Es ticu, ka mēs latvieši, lietuvieši un igauņi cilvēcīgā līmenī esam daudz draudzīgāki un vienotāki, par politiķiem un uznēmējiem, kas savā arēnā cīnās ikdienas. Atzīšos, ka sen nav skriets un uzaudzētā tauku kārtiņa noteikti neatvieglos man to uzdevumu, bet nu tāpat ceru, ka bus pietiekami daudz laika, lai varētu vismaz notipināt.
Karte netālu pie mājām atradu vienīgo gabaliņu, kur vispār neviens nebija pieteicies… tākā izskatās, ka cēlā vientulība varēšu bizot pa meža gabaliņu uz Bauskas šosejas! 
Tāpat akcijas mājas lapā var atcerēties vienu no spilgtākajiem un draudzīgākajiem pasakumiem Baltijas vēsturē. Man tad bija tikai 9 gadi un to visu es vēroju pa TV, bet atceros, ka vecāki un kaimiņi bija sajūsmā, jo tas bija kaut kas ļoti svarīgi!
Kā ir ar tevi? Tu negribi arī kādu kilometru noskriet?
Piektdiena , 7. Augusts, 2009. plkst. 15:26
Es arī pieteicos. Skriešu savu gabaliņu pa kaimiņzemes ārēm, kurās šobrīd uzturos.
Pēc laika sanāk 23:54 skriet un aptuveni 70km no mājam, bet kas jādara, tas jādara …