… un tas noteikti nebija nekas līdzīgs Martiņa Lutera Kinga slavenajai runai “I have a dream”, bet nu es tomēr padalīšos. Mani piemeklēja viens no maniem iespējamajiem nākotnes dzīves posmiem – emigrācija. 
Es sapnī piedzīvoju, ka te LV ekonomika ir sagājusi dēlī un ka es esmu par praktiski pēdējām naudām iegādājies vilciena biļeti uz Norvēģiju. (zinu, ka uz Norvēgiju ar vilcienu nevar aizbraukt… bet sapņos bieži ir neloģiskas lietas, kas tajā brīdī nemaz tik neloģiskas neškiet). Tajā pašā dienā uz ātru roku sametis visu vienā nelielā plecu somā arī kopā ar kolēģi devos ceļā. Nonācis galapunktā ieraudzīju nelielu izstabu, kas vairāk līdzinās viesnīcas nummuriņam ar 2 nelielām gultām. Ātri iekārtojies es devos ielās meklēt nodarbi un iztikas avotu. Dīvaini vien škita, ka biju aizmirsis paņemt līdzi no Latvijas mobilā telefona lādētaju un nācās īpaši taupīt telefona bateriju.Tas viss… pamodos… Jutos atvieglots, ka esmu savās mājās, pie savas ģimenes un ka pēc pusstundas jābrauc uz darbu Rīgā, kurš man patiešām patīk.
Bet, kā jau sapnī… vienu brīdi patiešām jutos, ka tas ar mani notiek īstenībā!
