Mūsu valstī ir demokrātija un demokrātija manā izpratē ir vārda brīvība, vienlīdzība kā starp dažādiem dzimumiem tā arī starp dažādiem sociālajiem slāņiem. Tāpat demokrātijas sastāvdaļa ir arī ticības brīvība UN brīva seksuālā orientācija. Es uzskatu, ka Praids ir jāatļauj!
Lai cik ļoti baznīca šobrīd mēginātu iegut sev bonusa punktus nosodot Geju un Lezbiešu gājienu Rīgā, tomēr ir dažas lietas, ko pati baznīca aizmirst – Kristīgā ticība NAV Latviešu pārliecība par dievībām. Kristīgo ticību mums atveda uz Latviju ap 1200 gadu un ar VARU uzspieda. Mūsu seņči ticējas savām dievībā un dabas parādībām. Vai mūsdienu kristīgās baznīcas ieroči ir politika un tiesas sēdes kā cīnīties ar sev netīkamiem uzskatu paudējiem? Kopš kura laika kristīgā baznīca ir politizēta, komercializēta un tiek izmantota kā instruments atsevišķu cilvēku pārliecības paušanai?
Var jau spriest par to, ka demokrātija ir tad, kad mazakums pakļaujas vairākumam. Pieņemsim, ka ekonomiskajos procesos tas ir nepieciešams, lai uz priekšu kustētos dažadu objektu celtniecība un dažadas sociālās sistēmas… bet kopš kura laika ir AIZLIEGTS būt savādākam? Nekur jau nav rakstīts, ka kristīgā baznīca PĀRSTĀV vairāk kā 50% procentus Latvijas iedzīvotāju, lai varētu ar drošu sirdi apgalvot, ka vairākumam tas nepatīk?
Gribētu redzēt kāda būtu baznīcas sekotāju reakcija, ja es pie Aglonas augustā (nu kad tur visi sabrauc uz tiem svētkiem) izvietotu milzigu plakātu ar uzrakstu: “Visticamākais Dieva nemaz nav!“. Gribiet vai negribiet, bet man ir šads uzskats un Jums, ticīgie, nāksies ar to sadzīvot, jo mēs esam demokrātiskā valstī… pagaidām vēl…
