Mikus: tu nu gan sagrāvi visas manas naivās cerības un vienkāršu dzīvi…
Es izlasīju un pat neiebraucu neskatoties uz to, ka matemātika man ir tuvs novirziens.
Vigant, 0 ir skaitlis, bet bezgalība – ne. Tāpēc reizināt īsti nav jēgas. Bet ja pieņemam, ka “0 reiz ābols”, “0 reiz dakšiņa”, “0 reiz cīsiņš”, utt. ir 0, tad arī “0 reiz bezgalība” ir 0.
Tas tur Mikus links nav par “īsto” 0 un bezgalību, bet gan par bezgalīgi mazas un bezgalīgi lielas vērtības reizināšanu, kas nepārtrauktajā matemātikā patiešām ir viena no nenoteiktībām.
Doma par 0 atnāca.
Vai 0 ātrums nozīmē, ka nekā nav? Tikai to, ka mērāmais objekts nekustās attiecībā pret mērītāju. Ja priekšmetam nav svara, tad var gadīties, ka nav gravitātes.
Ar bezgalību it kā viss skaidrs – tā pēc nosaukuma pārsniedz cilvēka prāta robežas un tā arī tiek pieņemta. Vienlaicīgi cilvēks muļķīgi pieņem, ka saprot 0. Pet pēc loģikas cilvēkam būtu jābūt pilnīgam idiotam, lai saprastu absolūtu neko Cilvēks iedomājas, ka spēj noteikti pateikt, kas rodas, kad viņam nesaprotamo bezgalību reizina ar viņam it kā saprotamo 0. Lai kaut cik saprastu 0 jeb NEKO, droši vien jābūt baigajam faķīram vai vismaz S.Hokingam.
Mūsu ikdienas ierobežotajā darbības laukā gan viss pa vecam: 0×3=0, 3×0=0.
Bet ja pieņem, ka nulle ir kaut kas tik mazs, ka uzskatam, ka tas nav nekas… nu pat stāvošs objekts pārvietojas kaut vai garozas kustības rezultātā 1 milimetru 1000 gados…
Ja pieņemam ka nulle ir kaut kas neiedomājami mazs… bet bezgalība ir kaut kas neiedomājami liels… tad tomēr kaut kas beigās sanāk. kaut kas mazs vai kaut kas liels.
Pie tam – daudzi nekas sarēzinot ar nenormāli, neticami, neiedomājami neaptverami super lielu iespējams ka rodas kaut kas! Jo kur gan var pazust tas neiedomājami lielais?
Te man prātā iešāvās multene: Horton hears a Who!
Tu nekad nezini cik kas iz mazs un cik kas ir liels…
Nekorektība ieviesta jau pašā jautājumā, līdz ar ko atbilde uz to, protams, nav iespējama, kā jau minējis sivēna [jauns]kungs. Protams, nav tiesa, ka `arī bezgalība ir skaitlis, tikai ļoti liels`. Ja mēģinām bezgalību aizstāt ar `ļoti lielu` patvaļīgu skaitli, iznāk reizināšanas uzdevums priekš pirmklasnieka – reizinot nulli ar JEBKĀDU reālu skaitli, rezultāts būs nulle.
Ja tomēr gribam iesaistīt jēdzienu (ne skaitli) `bezgalība`, mēs to, protams, varam darīt, piemēram, definējot tam reizināšanas operāciju. Šai reizināšanas operācija, protams, nebūs nekā kopīga ar reālo skaitļu reizināšanu (tik vien kā nosaukums), līdz ar to atbilde uz sākotnējo jautājumu kļūst tieši atkarīga no reizināšanas operācijas definēšanas semantikas tādā objektu kopā, kurā ietilpst gan jēdziens par bezgalību, gan arī reālie (vai vismaz veselie) skaitļi vai vismaz skaitlis nulle.
Nu mēdz jau gan.. Piemēram, vai jautājums `Kāpēc kvadrāts ir apaļš?` ir korekts? Vienīgais, ko uz šādu jautājumu var atbildēt, ir – `Nekorekti ievaddati!`.
OreMan: mbet tas ir tad, ja tu domaa kaa dators… Bet datoru izgudroja cilveeks un dators “zina” tikai to, ko cilveeks vinjam ir iemaaciijis.
Kaadreiz cilveeki domaaja, ka zeme ir plakana… tagad domaa, ka zeme ir apalja… bet pasaule tomeer ir kljuvusi plakanaaka, ja paskataas no taas izmantoshanas viedokla: http://en.wikipedia.org/wiki/The_World_is_Flat
Taa kaa – es joprojaam uzskatu, ka nemeedz buut nekorektu jautaajumu… tikai mees ne uz visiem zinam atbildes!
Piektdiena , 27. Marts, 2009. plkst. 14:40
sanāk melnais caurums, ja pieņem, ka nulle ir nekas un bezgalīb ir viss, un kā zināms, jebkuru skaitli reizinot ar nulli ieglūst nulli.
Piektdiena , 27. Marts, 2009. plkst. 14:44
Ir bezgala daudz nulles.
Piektdiena , 27. Marts, 2009. plkst. 15:58
ko tu pīpē?
Piektdiena , 27. Marts, 2009. plkst. 16:17
Es gan sliecos domāt, ka sanāk apaļs 1… bet nu tas tā… bez iespēja spierādīt!
Vēl versijas?
Piektdiena , 27. Marts, 2009. plkst. 17:08
http://en.wikipedia.org/wiki/Indeterminate_form
Piektdiena , 27. Marts, 2009. plkst. 19:00
Mikus: tu nu gan sagrāvi visas manas naivās cerības un vienkāršu dzīvi…
Es izlasīju un pat neiebraucu neskatoties uz to, ka matemātika man ir tuvs novirziens.
Sestdiena , 28. Marts, 2009. plkst. 13:34
Es piedāvāju versiju, ka 0 ar bezgalību reizinot iegūst 0 kvadrātā vai bezgalību kvadrātā.
Runā, ka vakuumā esot bezgalīga enerģija. Vēl var teikt, ka 0 savā potenciālā ir bezgalība, jo tai vēl nav ierobežojuma.
Man patīk doma, ka tikai pēc atbrīvošanās no “inteliģentas domāšanas” iespējams iegūt patiešām vērtīgu domas skaidrību. Tātad, jāiziet cauri nullei
PS Nejautājiet, nepīpēju
Sestdiena , 28. Marts, 2009. plkst. 15:51
Vigant, 0 ir skaitlis, bet bezgalība – ne. Tāpēc reizināt īsti nav jēgas. Bet ja pieņemam, ka “0 reiz ābols”, “0 reiz dakšiņa”, “0 reiz cīsiņš”, utt. ir 0, tad arī “0 reiz bezgalība” ir 0.
Tas tur Mikus links nav par “īsto” 0 un bezgalību, bet gan par bezgalīgi mazas un bezgalīgi lielas vērtības reizināšanu, kas nepārtrauktajā matemātikā patiešām ir viena no nenoteiktībām.
Sestdiena , 28. Marts, 2009. plkst. 19:29
Bezgalība arī ir skaitlis … tikai ļoooooooti liels!
Sestdiena , 28. Marts, 2009. plkst. 22:29
Elementāri. 0 x bezgalība = 0.
Svētdiena , 29. Marts, 2009. plkst. 16:49
Pardon, bet mums kaut kā mācīja, ka bezgalības mēdz būt dažādas un dažas lielākas par citām. (Hamiltons, kardinalitātes uc).
Pirmdiena , 30. Marts, 2009. plkst. 08:59
Hamiltons? Tas kurš ar F1 brauc?
Pirmdiena , 30. Marts, 2009. plkst. 13:42
Ļoti trāpīgs vienādojums, pilnībā atspoguļo pašreizējo Latvijas valsts ekonomikas stāvokli.
bezgalība x o=?
varbūt tā?
Pirmdiena , 30. Marts, 2009. plkst. 14:01
Doma par 0 atnāca.
Cilvēks iedomājas, ka spēj noteikti pateikt, kas rodas, kad viņam nesaprotamo bezgalību reizina ar viņam it kā saprotamo 0. Lai kaut cik saprastu 0 jeb NEKO, droši vien jābūt baigajam faķīram vai vismaz S.Hokingam.
Vai 0 ātrums nozīmē, ka nekā nav? Tikai to, ka mērāmais objekts nekustās attiecībā pret mērītāju. Ja priekšmetam nav svara, tad var gadīties, ka nav gravitātes.
Ar bezgalību it kā viss skaidrs – tā pēc nosaukuma pārsniedz cilvēka prāta robežas un tā arī tiek pieņemta. Vienlaicīgi cilvēks muļķīgi pieņem, ka saprot 0. Pet pēc loģikas cilvēkam būtu jābūt pilnīgam idiotam, lai saprastu absolūtu neko
Mūsu ikdienas ierobežotajā darbības laukā gan viss pa vecam: 0×3=0, 3×0=0.
Jautru nedēļu!
Pirmdiena , 30. Marts, 2009. plkst. 14:11
Bet ja pieņem, ka nulle ir kaut kas tik mazs, ka uzskatam, ka tas nav nekas… nu pat stāvošs objekts pārvietojas kaut vai garozas kustības rezultātā 1 milimetru 1000 gados…
kaut kas mazs vai kaut kas liels.
Ja pieņemam ka nulle ir kaut kas neiedomājami mazs… bet bezgalība ir kaut kas neiedomājami liels… tad tomēr kaut kas beigās sanāk.
Pie tam – daudzi nekas sarēzinot ar nenormāli, neticami, neiedomājami neaptverami super lielu iespējams ka rodas kaut kas! Jo kur gan var pazust tas neiedomājami lielais?
Te man prātā iešāvās multene: Horton hears a Who!
Tu nekad nezini cik kas iz mazs un cik kas ir liels…
Ehh… labs jautājums izdevās šoreiz…
Pirmdiena , 30. Marts, 2009. plkst. 16:04
patiešām labs gan jautājums
Sestdiena , 18. Aprīlis, 2009. plkst. 21:34
Nekorektība ieviesta jau pašā jautājumā, līdz ar ko atbilde uz to, protams, nav iespējama, kā jau minējis sivēna [jauns]kungs. Protams, nav tiesa, ka `arī bezgalība ir skaitlis, tikai ļoti liels`. Ja mēģinām bezgalību aizstāt ar `ļoti lielu` patvaļīgu skaitli, iznāk reizināšanas uzdevums priekš pirmklasnieka – reizinot nulli ar JEBKĀDU reālu skaitli, rezultāts būs nulle.
Ja tomēr gribam iesaistīt jēdzienu (ne skaitli) `bezgalība`, mēs to, protams, varam darīt, piemēram, definējot tam reizināšanas operāciju. Šai reizināšanas operācija, protams, nebūs nekā kopīga ar reālo skaitļu reizināšanu (tik vien kā nosaukums), līdz ar to atbilde uz sākotnējo jautājumu kļūst tieši atkarīga no reizināšanas operācijas definēšanas semantikas tādā objektu kopā, kurā ietilpst gan jēdziens par bezgalību, gan arī reālie (vai vismaz veselie) skaitļi vai vismaz skaitlis nulle.
Pirmdiena , 20. Aprīlis, 2009. plkst. 08:52
OreMan: Nemēdz būt nekorekti jautājumi! Mēs tikai nezinam atbildes!
vai arī atbildes ir nenoteiktas un neviennozīmīgas.
Pirmdiena , 20. Aprīlis, 2009. plkst. 09:04
Nu mēdz jau gan.. Piemēram, vai jautājums `Kāpēc kvadrāts ir apaļš?` ir korekts? Vienīgais, ko uz šādu jautājumu var atbildēt, ir – `Nekorekti ievaddati!`.
Pirmdiena , 20. Aprīlis, 2009. plkst. 10:11
OreMan: mbet tas ir tad, ja tu domaa kaa dators… Bet datoru izgudroja cilveeks un dators “zina” tikai to, ko cilveeks vinjam ir iemaaciijis.
Kaadreiz cilveeki domaaja, ka zeme ir plakana… tagad domaa, ka zeme ir apalja… bet pasaule tomeer ir kljuvusi plakanaaka, ja paskataas no taas izmantoshanas viedokla:
http://en.wikipedia.org/wiki/The_World_is_Flat
Taa kaa – es joprojaam uzskatu, ka nemeedz buut nekorektu jautaajumu… tikai mees ne uz visiem zinam atbildes!
Pirmdiena , 20. Aprīlis, 2009. plkst. 14:35
Nu labi, tad kāda būtu Tava atbilde uz manis uzdoto jautājumu?