Kas es būtu par pilsoni, ja nedotu savu zināšanu artavu kopējās ekonomikas krīzes risināšanai? MAn un maniem bērniem šajā valstī būs jādzīvo un jārisina tās problēmas, ko ievārīs pastāvošā vara. Nedrīkst vienkārši čīkstēt un lamaties… vajadz takš tiem 100 Saeimas cilvēkiem un cik-tu-viņi-ir valdības cilvēkiem iedot idejas valsts attīstībai tuvākajā nākotnē. Mani ieteikumi balstās uz personīgo pieredzi un patiešām nelielām zināšanām ekonomikā kā arī šāda tāda pieredze stratēģiskajās spēlēs (starp citu – labs veidz dažādām simulācijām):
1. Visi bļauj krīze… kas tad tā krīze ir? Krīze LV izpratnē ir situācija, kad mēs valdības līmenī (budžetā) tērējam ievērojami vairāk kā nopelnam… un kas ir pats smieklīgākais, tad nauda pietrūka mums jau pēdējos dažus gadus un neviens no valdības par to baigi neuztraucās (šķiet tikai Repše tikai kaut ko čīkstēja, ka bezdeficīta budžetu vajadzētu). Krīzi pastiprina tas, ka visiem draugiem un kaimiņiem arī ir grūti un viņi mums negrib aizdot… līdz ar to mums mēneša begās vairs nav īsti ko galdā likt.
2. ko tad darīt? Nu parasti, ja ģimenei nav naudas tad pirmām kārtām kārtīgi domā no kā var atteikties (nebūvēsim koncertzāli, Nebūvēsim bibliotēku, atteiksimies no jaunām automašīnām katram ierēdnim utt) . JA atteikšanās nelīdz, tad nākamais solis ir pārdot īpašumā esošās lietas, lai iegūtu kapitālu… līdz ar to vajag nopietni apsvēt kaut kādu uzņēmumu pārdošanu: AirBaltic, Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom, LMT, Kaut kādu daļu Latvijas Valsts Meži, Iespējams arī Latvenergo (tieši elektrības ražošanas daļu) un varbūt arī daļu Rīgas Satiksmi (piemēram Autobusu maršrutus)…. tādā veidā tiekot pie līdzekļiem un nomaksājot parādus. Otrs veidz protams ir zagšana… bet nu tas ir ar sekām kā iekšpolitiski tā ārpolitiski (kaut vai paskatoties uz Ukrainas piemēru ar gāzi).
3. Nu pieņemsim, ka esam tikuši pie naudas (Aizņēmāmies, nopelnījām vai ieņēmām kaut ko pārdodot), tad mums ar to naudu vajag ļoti gudri apieties… vajag naudu izlietot tā, lai tā nauda palīdzētu mums nākotnē nopelnīt vēl vairāk naudas. Ko tad mēs varam darīt? Nu Pirmkār jau mums vajadzētu padomāt kā patiešām veicināt Latvijas Eksportu. Varbūt valstij uzņemties iniciatīvu un uz pusēm ar privātajiem uzbūvēt kādu lielu ķīmisko rūpnīcu vai papīra ražošanas rūpnīcu vai izveidot kādu reģionu uz kurieni varētu pārvākties Vācu pensionāri dzīvot… nu darīt visu, lai attīstītu kā preču tā pakalpojumu eksportu…. jko eksports būs tas, kas ļaus mums iziet no krīzes un palielinās nodokļu ieņēmumus nākotnē. Šajā kontekstā, protams, nodokļu paaugstināšana (PVN) ir diezgan neloģiska un atrisina tikai īstermiņa budžeta ieņēmumus 
.
4. Uzskatu, ka valdības maiņa šajā situācijā nav izeja… jo patiešām aktīvo partiju galvgalī neredzu nevienu izcilu prātu, kas varētu nākt vietā un glābt valsti. diemžēl… un ja nav ko likt vietā, tad labāk lai paliek esošie, taču būtiski jāpastiprina “pātaga”, lai strādātu efektīvāk (Roze, Purne) un jāmaina atsevišķi nekompetenti indivīdi (Zalāns, Demakova un Slakteris) kā arī būtiski jāierobežo atsevišķu indivīdu pašdarbība (Šlesers, Veldre)…
Kopsavilkums:
1. Neatbalstu aizņemšanos! Ja var kaut kādā veidā izgrozīties, tad labāk tikt galā pašiem saviem spēkiem.
2. Atbalstu valsts uzņēmumu pārdošanu, lai iegūtu kapitālu. Ipiemēram Lattelecom un LMT vērtība ir pielīdzināma SVF aizdevuma summai)… un tākā šajā industrijā ir pietiekami liela konkurence, tad nav īsti jāuztraucas par to, ka jaunie īpašnieki baigi varēs iedzīvoties!
3. Uzskatu, ka naudu reāli ir jāiegulda pelnošās jaunās un netradicionālās nozarēs… iespējams pat nozarēs, kas skaitās riskantas un vidi piesārņojošas… taču ja tas nodrošina ievērojamu eksporta daļu, tad ar to vajadzētu nodarboties.
4. Pilnīga valdības maiņa ne pie kā būtiski labāka nenovedīs…
ar patiesu cieņu,
Vigants Lesausks
LR Pilsonis un godprātīgs nodokļu maksātājs
