Šķiet, šodien Kas Notiek Latvijā (KNL) bija viens no labākajiem raidījumiem … ever! Un man ir daži secinājumi:
1. Opozīcija ir tikai un vienīgi populistiska… un saka tikai to, ko grib dzirdēt tauta.. zvejo balsis! 
2. Banka (Kazāks) patiešām konkrēti pateica, kas tad ir jāizdara, lai sakustētos kreditēšana… un izrādījās, ka tas nav naudas izdalīšanas jautājums un pat ne 100% galvojumu dalīšana! Tās ir labas ziņas! Banku finansējumu sakustināt izrādās var bez reālas naudas ieguldīšanas vai dalīšanas.
3. Ministri izskatās noguruši un, atzīšos godīgi, izklausījās “over informed”, jeb apjukuši no superdaudziem viedokļiem, saukļiem un virzienrādītājiem. Tam visam pa virsu arī opozīcijas lielā kāre tikt pie varas un tautas pulcēšana ar populāriem saukļiem.
Tā padomājot, tad manuprāt vislabākais ceļš LAtvijai ārā no ekonomiskās ” bedres” ir sekojoši ekonomiski pasākumi… ko ikviens uzņēmējs zina samazināt izmaksas, palielināt efektivitāti un novērst riskus… skan jau kā no mārketinga slaidiem, bet nu centīšos šo nedaudz konkretizēt:
1. Samazināt ienākuma nodokli vēl līdz 20%, tas ļaus uzņēmējiem samazināt izmaksas (visās jomās) un vienlaicīgi palielino faktiskos ienākumus legālajiem darba ņēmējiem… vai arī atvieglos dzīvi tiem, kam faktiski šogad tika samazināta alga uz papīra. Saglabāt PVN 21% un ekskluzīvām lietām pat vēl paaugstināt (kas jau tiek darīts degvielai, cigaretēm, kafijai). Iespējams, ka var paaugstināt nodokli automašīnu gada nodokli kā arī kārtīgi izpētīt iespējas iekasēt kaut 5…10% nodokli no dividendēm, saņemtajiem procentiem no ieguldījumiem un citiem “legāliem” ieņēmumiem. Pastiprināt kontroli pār nelegālo nodarbinātību (kas joprojām pastāv ievērojamos apmēros). Patēriņš ir jābremzē vēl vairāk, taču nedrīkst palielināt nodokļus tādiem “pirmās nepieciešamības” pakalpojumiem kā siltums, ūdens, elektrība, pamata pārtikas produkti (milti, olas piens, maize) jo šie ir tie produkti, kas visbiežāk ir ražoti tepat Latvijā un to patēriņš ir jāveicina kā vietējā tirgu tā arī eksporta tirgos…
2. Vajag samazināt birokrātisko aparātu. Īpaši pievēršot uzmanību efektivitātei – iespējams lielu daļu uzdevumu vajag izdot ārā uzņēmējiem: grāmatvedības lietas, IT lietas, telefoniju, transporta pakalpojumus, dokumentu elektronizēšanu… līdz pat autostāvvietu pārvaldīšanu, naudas iekasēšanu un pat pašvaldības policijas darbu soda kvīšu izrakstīšanā par nepareizi novietotiem auto… jā ne visas jomas ir iespējams nodot uz ārpusi, bet lielu daļu gan var. Uzņēmēji atradīs veidus kā šos darbus darīt ekonomiskāk un pie tam nopelnīt… bet valsts būtiski ietaupīt. Šajā procesā gan ļoti būtiska loma ir spēcīgam KNAB, jo lietu pārņemšanās parasti parādās lēmējpersonu vēlme “uzvārīties”… ja jūs saprotam, ko es ar to gribu teikt. To, ka birokrātija ir kosmiska varu apstiprināt – veselu gadu nodarbojos ar zemes gabala sadalīšanu 2 daļās… tik daudz parakstu, vēstuļu, apstiprinājumu, atļauju, projektu, saskaņošanu un vēl velns viņu zina kādu dokumentu es visā savā mūžā kopā neesmu veidojis.
3. Daļēji garantēt (galvojuma formā) kredītlīnijas tiem uzņēmumiem, kas eksportē LAtvijā ražotas preces un pakalpojumus. Palīdzēt mūsu ražotājiem iegūt unikālās priekšrocības tajā izpratnē, ka mūsējiem būs finansējums jaunām iekārtām un tehnoloģijām kur turpretī ārzemju konkurentiem nebūs… tas ļaus patiešām iekarot ārvalstu tirgus un atļemt konkurentiem tirgus daļu. Tas noteikti palīdzētu arī apgūt Eiropas savienības līdzekļus. Galvojumi valstij uzreiz neko nemaksā… tas maksā tikai tad, kad uzņēmēji bankrotē… bet dodot galvojumu valsts pati būs ieinteresēta maksimāli palīdzēt uzņēmējam attīstīties un iekarot ārzemju tirgus.
4. Pastiprināt policijas un drošības iestāžu darbu, jo šajot nosacīti apjukuma laikos ļoti aktivizējas dažādi krāpnieki un blēži kā arī pieaug zādzību, izspiešanu un laupīšanu skaits. Es, piemēram, patiešām jūtos vairāk apdraudēts… tai pašā laikā skumji apzināties, ka policistiem kā reiz ir laupīta motivācija censties mani aizsargāt, jo viņiem ir samazinātas algas.
5. Negarantēt hpotekāros kredītus privātpersonām, taču arī pieskatīt, lai bankas izmantojot situāciju arī neizrīkotos negodprātīgi paaugstinot procentu likmes, nepamatoti atprasot summas atmaksas pirms termiņa vai ieviešot dažādas citas sankcijas pret tiem kredītu maksātājiem, kas uzcītīgi pildījušas savas saistības. Izņēmums (kuriem uz laiku galvot kredītu) varētu būt tie kredītņēmēji, kas ir zaudējuši darbu (oficiālie bezdarbnieki)…. un arī tad valstij būtu lielāka motivācija šos bezdarbiekus ātrāk atgriezt darbā, lai noņemtu no saviem pleciem atbildību par šo personu kredītiem.
6. Runājot par veselības aprūpi, man pirmais ienāk prātā nevis kompensējamo zāļu budžeta samazinājums, bet gan kārtīgi izpētīt cik pamatotas ir zāļu cenas, dakteru produktivitāte un daudzu medicīnas iekārtu iegādes patiesās cenas. Veselības aprūpe ir svarīga, jo slimi cilvēki neražo produktus, neiet uz skolu, pērk vairāk zāles, kas tikai palielina preču importu… bet slimnieki ar laikus neārstētām slimībām kļūst par valsts un radinieku rūpēm daudzu gadu garumā. Iespējams, ka budžeta samazināšanas ietvaros ir nepieciešams apvienot slimnīcas kā arī efektivizēt (nu nav nepieciešams likt slimnieku uz nedēļu zlimnīcā … un nedēļas laikā veikt tikai pāris procedūras/pārbaudes, ko var veikt vienā līdz divās dienās, ja kārtīgi saplāno.
Un vēl… esmu pingvīns-optimists… domāju, ka mums kopā izdosies sasildīties… tikai nevajag ļaut citiem izmantot mūsu labvēlību savtīgos mērķos (te es domāju visādus krāpniekus un viltus glābējus). Gribam to vai nē, bet paši mēs tās ieporiekšējās un esošās saeimas ievēlējām un paši mēs esam līdzatbildīgi par radušos situāciju mūsu “kopīgās pingvīnijas ģimenes” budžetā.
Bez jokiem!
Sveiki!
Jā, jā 
Pirms apmēram 5 gadiem daudzi jaunieši devās uz ārzemēm strādāt… gandrīz katram no mums kāds rads vai draugs ir Anglijā, Īrijā, Zviedrijā vai Norvēģijā… Daži paziņas pēdējos gadus pavada būvējot karjeru ASV un pat Saudu arābijā… viens arī Krievijā. Cilvēki dzīvo, satiek jaunus draugus, pelna naudu un apprecas… vārdu sakot jau tik ļoti iejūtas tālajās zemās, ka par atgriezšanos vairs īsti nedomā. Lielākoties cilvēki devās uz ārzemēm peļņas nolūkos – tur maksāja vairāk. 
Kas es būtu par pilsoni, ja nedotu savu zināšanu artavu kopējās ekonomikas krīzes risināšanai? MAn un maniem bērniem šajā valstī būs jādzīvo un jārisina tās problēmas, ko ievārīs pastāvošā vara. Nedrīkst vienkārši čīkstēt un lamaties… vajadz takš tiem 100 Saeimas cilvēkiem un cik-tu-viņi-ir valdības cilvēkiem iedot idejas valsts attīstībai tuvākajā nākotnē. Mani ieteikumi balstās uz personīgo pieredzi un patiešām nelielām zināšanām ekonomikā kā arī šāda tāda pieredze stratēģiskajās spēlēs (starp citu – labs veidz dažādām simulācijām):
.
