Pirms gandrīz 10. gadiem uz ekrāniem iznāca filma Matrix. Filma ne vien padarīja Keanu Reeves slavenu, bet arī pacēla jautājumu - Kas tad ir īsts un kas ir mākslīgs?
Ja paskatamies šodien sev apkārt, tad redzam, ka vizuālie efekti, mānīšana, šķietamība, faktu radīšana no zila gaisa un lietu skaidrošanas tehnikas padara sabiedrību līdzīgi kā Neo pieslēgtu pie SISTĒMAS. Pie labi organizētas, kontrolētas šķietamību sistēmas.
- Labs Kino mūsdienās nesastāv no orģināla stāsta un talantīgas aktiermākslas… mūsdienās Kino ir ilūzija un datorgrafika. Aktieri un stāsts ir tikai otrā plāna spēlētāji. Paskatoties pēdējā laika top apmeklētās filmas Amerikā (Tumšais bruņinieks, Dzels vīrs, Mūmija 3) redzam, ka datorgrafika viennozīmīgi ņēmusi virsroku pār filmas saturu un aktieru talantu.
- TV un drukāto Mēdiju darbs pēdējā laikā izceļas ar tendenci pielabot faktus, izskatu, efektur … principā pielabt realitāti, lai padarītu ziņu košāku, sensacionālāku, drūmāku nekā patiesībā. Mēdīju fotogrāfu/datorgrafiķu talantīgais darbs pie fotogrāfiju modifikācijām, modificētu mateirālu un radītu šķietamo realitāti.
- Politiķu un ekonomisko grupējumu sistemātiskais darbs pie protestējošās/savādāk domājošās tautas masas „izglītošanas”, „izskaidrošanas” un „ieskaidrošanas”. Šobrīd tas visspilgtāk redzams Krievijas masu mēdiju telpā, kur vārds „objektīvisms” žurnālistu izpratnē ir ieguvis pavisam citu jēgu. Jāatzīst arī, ka konfliktā iesaistītā otrā puse rīkojas līdzīgi, ieskaidrojot saviem sabiedrotajiem, ka viņi tie, labie un nekad nevienam neko ļaunu nav nodarījuši. Negribu sliekties ne uz vienu no konfliktējošām pusēm, taču no malas vērojot ir ļoti izteikti redzams kā vara vienā un otrā pusē caur mēdijiem fantastiski manipulē ar sabiedrisko domu. Pie mumsim Latvijā šādas lietas aktivizēsies tuvāk gada beigām, kad mēs būsim smagā ekonomiskā situācijā. Šobrīd Latvijas politiķi var uzelpot – Olimpiskās spēles un Karš Grūzijā ļoti veiksmīgi novērsuši skatus no milzīgjām problēmām tepat pie mums Latvijā. No otrā referenduma, kas klauvē pie durvīm, no fantastiski strauji pieaugošā bezdarba, no nemaksātāju apgrieztajām piramīdām, no katastrofālas situācijas kopējā naudasmakā un citām. Un ja nu tomēr ar lielajiem pasākumiem nebūs gana, lai novērstu uzmanību no problēmām, tad vienmēr var izvilkt tēmu par Krievijas apdraudējumu Latvijai… un, protams, ka visa tauta metīsies baidīties par savām dzīvībām un valsts brīvību.
Ja tā paskatās uz visām tām lietām atmetot visus aizspriedumus, pieņēmumus, „ iestāstījumus” un liekās emocijas, nav tā sajūta, ka īstenībā viens vidējais latvietis sen vairs pats nedomā, nav sava viedokļa autors, nav spējīgs patstāvīgi spriest un rīkoties.
Kas notiks nākotnē? Vai mūs ieliks dzīvību uzturošanās kapsulās un pieslēgs pie SISTEMAS tik ļoti, ka mēs pat vairs vispār nevarēsim ieraudzīt patieso realitāti?
