Šon nejauši iegāju Ulda Januša Blogā, un tur publicētais video mani pārsteidza at savu patiesumu, lakonismu un formu. Ņemot vērā, ka esmu pēc ticības ateists, tad šis video būtu lielsiks veids kā parādīt, kur Latvijā tās ticības ir saradušās. Bet kādēļ mēs esam piemirsuši par mūsu pašu dievībām? Zemes māte? Vēja māte? Kādeļ patiesajām latviešu dievībām nav baznīcu? Kādēļ cilvēki nesaka paldies Zemes mātei par lielisko ražu?
Piekrīti vai noliedz, bet šī, manuprāt, nu ir patiesība par Latvieti:
Ceturtdiena , 17. Jūlijs, 2008. plkst. 09:58
Man liekas, ka “patiesajām latviešu dievībām” nav baznīcas kā institūcijas. Tas viss tak ir mutvārdu mantots ticējumu kopums. Priekškam tur baznīcu vajag? Un otrs: īsti nesapratu sakarību starp Tavu ateismu un atklāsmi, kā “Latvijā tās ticības ir saradušās”. Kā tas ir jāsaprot? Vai tā, ka Latvijā “tās ticības” ir uzspiestas, vai ievazātas, vai vēl kā? Un, ja tas ir slikti, vai vispār varēja būt savādāk?
Ceturtdiena , 17. Jūlijs, 2008. plkst. 18:03
Nevajag nākt nejauši, nāc biežāk!
papētīs’ tav’ ar’! 
Ceturtdiena , 17. Jūlijs, 2008. plkst. 18:22
Māri: Esmu ateists (jo esmu reālists pēc būtības), taču nenoliedzu ticības… mani vairāk interesē ticību izcelsme un attīstība. Es uzskatu, ka ticība tika izgudrota un uzturēta lai lielie vadoņi vieglāk varētu pārvaldīt lielas neizglītotu cilvēku masas un iekasēt no tiem dōļu.
Latvietis vidējais tik ļoti ir pieķēries tām svešajām ticībām, ka pavisam aizmirsis kas viņš ir un no kurienes nācis un kas ir Latvieša patiesās dievības.
Pirmdiena , 1. Septembris, 2008. plkst. 20:27
super paraugs ieskatam par latvijas vēsturi!!!!
Pirmdiena , 12. Janvāris, 2009. plkst. 09:09
Ļoti interesanti, tikai pēdējās 20 sek. varēja “pavilkt’ilgāk.