Viganta interneta žurnāls

Vienu dienu ap pusdienas laiku darba kolēģi diskutēja par to, vai jūutīgais ekrāns portatīvajam ir forši, vai ne pārāk… nu es te pasēdēju un nedaudz pameklēju informāciju pa dažiem saviem favorītresursiem.

Ja cilvēki patiešām mēģinātu padomāt “ārpus kastes” (angliski out-of-the-box), tad nonāktu pie daudziem jauniem veidiem kā komunicēt ar tehniku. Pastāv daudzi un efektīvi veidi kā pateikt datoram, ko tu vēlies – skaņa, kustības, pieskārieni, domas un daudzi daudzi citi mūsu organismā sastopani sensoru veidi. Tas pats ar to, kā iekārta spēj komunicēt ar tevi – skaņu, attēlu, kustību (piemēram vibrozvans mobilajos telefonos)… nākotnē varbūt arī ar smaržu? garšu?

Ja mēs runājam variantā Pieskārieni (veids kā cilvēks stāsta iekārtai, ko vēlas) - Attēls (veids kā tehnika informē cilvēku) tad tas arī ir mūsdienās pats populārākais ” sarunāšanās” veids. Jūtīgais ekrāns ir tikai šīs komunikācijas paveids un evolūcija (101 kaviatūras taustiņa vietā jums tiek dota matrica ar 1000ši x 1000ši maziem taustiņiem, jeb jūtīgiem punktiem… pie tam ar spēju saprast daudzus jūtīgos punktus vienlaicīgi, jeb multitouch)

Pats jūtīgais ekrāns var būt ļoti interesants un super efektīvs, ja vien tiek pielietots pareizais vizuālais interfeiss, jeb interpretācija… Parasti cilvēki iedomājas, ka jūtīgais ekrāns liekas pa virsu Windowsam un tālāk ar pirkstiem tu veic to, ko parasti ar peli…. tur jau tā kļūda… ja ir tevis doto komandu pareiza interpretācija, tad strādāt ar šādu interfeisu ir bauda un prieks… un ticiet man – aizmirstiet par logiem (jo tie tika radīti datorpelei…) Lai jūs precīzāk saprastu par ko es runāju, piedāvāju noskatīties šo prezentāciju. Ievērojiet, ka prezentācija ir 2006. gadā februārī. Jūsu uzmanībai 10 min video, Jeff Han (TED.COM).