Mani vienmēr ir interesējis, kādēļ Latvieši ļoti labprāt apvienojas pret kaut ko… tā tas notika lietussargu revolūcijā, tā tas šķiet notiek šodien, kad visi runā par Piena Boikotu (“Piens pārmācīja tirgotājus?”). 10 dienas atteikties no piena produktiem, lai tādā formā protestētu pret augstajām cenām, kas tiek piemērotas veikalos… nu galvenokārt lielākajās veikalu ķēdēs. Lai gan par šo sindromu es jau rakstīju pirms vairākiem mēnešiem, man nebija ne jausmas, ka tas kļūs aktuāls tik drīz. Es noteikti piedomāšu par piena produktu lietojumu turpmākajās 10 dienās… iespējams dzeršu ūdeni, bet noteikti došu savu mazo artavu tirgotāju pāraudzināšanā. KAs attiecas uz komentāriem no ražotāju puses, ka viņi arī cietīs – nu neko tadīt… cietīs… bet kaut kas ir jādara un jebkura radikāla attieksme kāda nepatiks un būs sāpīga, taču domāju, ka faktiskie piena ražotāji (zemnieki) no tā tikai iegūs, jo valsts aparāta uzmanība tiks pievērsta šim faktam. Es, piemēram, nesaprotu kādēļ Latvijas pienu neeksportē uz Zviedriju vai Norvēģiju? Tur takš piena cenas ir vēl augstākas… nu un ka Latvieši dzers lietuviešu pienu… toties Zviedri dzers Latviešu pienu un par to maksās vairāk. Transports nav problēma – ielej prāmī un pēc dažām stundām piens ir jau Zviedrijā! Vēl jo labāk, ja pārstrādātu jau šeit uz vietas un vestu jau iepakojumos uz turieni. Tā ir Eiropas ekonomika un brīvā tirgus kustība… vai nu iemācies konkurēt esošajos tirgos vai arī atrodi tādus tirgus uz kuriem eksportējot tu būsi konkurētspējīgs…
PS Es ticu, k eksports uz Zviedriju nebūs veiksmīgs, jo tie būs izdomājuši veidu kā savu tirgu aizsargāt (tāpat kā darba tirgu)… un tad es ieteiktu mūsējiem arī aizsargāt savu tirgu… un ja Zviedri nevēlēsies tomēr piekāpties, tad varam jau sākt runāt par Zviedru preču, pakalpojumu un uzņēmumu boikotu… tikai tad atklāsim, ka – viss pieder Zviedriem un mēs to nemaz nevaram izdarīt.
1. Tevi tomēr interesē tā ne pārāk apģērbtā meitene raksta beigās.
