Netraucēt – Man virtuālais atvaļinājums!

bloggingKaut kā pēdējā laikā nerakstās. Nav iedvesmas. Nezinu, kas pie vainas… varbūt darbs paņem daudz enerģijas, varbūt rudens depresija… varbūt politika un nodokļi, kas mainās nu jau pa dienām lēnām mani ielencot no visām pusēm… nu goda vārds nezinu! Pēdējās 2 nedēļas nav bijis tā, ka ar dzirksteli acīs sēdētu un enerģiski rakstītu kaut ko.

18. novemembrī blogam paliek 2 gadi. Tas laiks, kad jau iemācījies staigāt, nedaudz runāt (pāris vārdus) un parādījušies pirmie nopietnie niķīši. :) Līdz sava bloga 2. dzimšanas dienai esmu nolēmis paņemt atvaļinājumu no WEB 2.0 Dažbrīd liekas, ka esmu pārāk daudz ar to visu pārņemts… vajag pauzi!

Tātad – Apņemos līdz 18. novembrim (neieskaitot) neko te nerakstīt, nekomentēt un iespējams pat neienākt… lai gan, vajadzēs ienākt, lai izdzēstu nepieklājīgus komentārus. Tāpat apņemos neko nerakstīt twitterī (izņemot vēl šodien pēdējo čiepstu par šito blogpostu). Tāpat apņemos ne reizi neielogoties draugiem.lv … lai gan tāpat retu tur iegriezos (reizi nedēļā)…

Tātad no šodienas Nē Blogam, Nē  Twitterim  un Nē draugiem.lv. Tiekamies 18. novembrī… ceru, ka būs daudz sakāmā sakrājies, ko Jums pateikt.

PS

Skype un Gmail  gan paliek! :) Nevar jau sevi noraut no pasaulīgajiem sakariem un aktualitātēm pavisam.

PSS

Varbūt vēl kāds pievienosies?

Interesants viedoklis par situāciju LV

Katra paša izvēle pievienotie vai nē, bet interesants un pamatots viedoklis no ekonomista par Latvijas Ekonomiku, Eiropas savienību, Zviedru bnkām un kredītu lietām… un kas svarīgi – izeju no problēmām:

youtube= http://www.youtube.com/watch?v=Rj4crMCg-XY

turpinājums:

youtube= http://www.youtube.com/watch?v=xJhsfPGL6To

Baismīgs ciemiņš mums mājās šovakar uzradās

Šis nezvērs biedē mazus bērnus un suņus mūsmājās…

ķirbis

Vērtības un laime

Value QuotesŠķiet rudens drēgnums ir tā lieta, kas katru gadu ap šo laiku liek man aizdomāties par laimi, vērtībām to patiesumu un absolūto laimes uztveri. Daudzi cilvēki apkārt uzskata, ka laime ir naudā… bet nauda taču ir cilvēku izgudrojums un mākslīga vērtība (vispār jau 100LS ir tikai krāsains papīra gabaliņš… tas gadījumam, ja nepamanījāt). Cilvēki tiecas pēc šiem materiālajiem labumiem, kas īstenībā ir “mākslīgi” izveidoti un tiek uzturēti. Nauda ir viena no tām cilvēces lietām, kas ir izveidota un šodien mēs visi (vai ļoti daudzi) pieķeram sevi kalpojam šai mākslīgajai vērtībai. Tik pat labi, par naudu varētu uzskatīt draugu skaitu draugiem.lv, vai mojo izmēru … kā tas bija normāli, kad mēs bijām vēl mērkaķi…. mērkaķis ar lielāko Mojo dabūja visas dāmas… un skaitījās krutākais pērtiķis… parasti arī spēcīgākais… skaistākais (mērkaķmeiteņu izpratnē) un pats pats. Cilvēce (vai gudrie mērkaķi, kas nebija tik fiziski spēcīgi) izdomāja citas virtuālās vērtības, lai pamainītu “spēles noteikumus” cīņā par mātītētēm. Izdomāja naudu, slavu, titulus un citas virtuālas lietas. Šodien mēs visi skrienam un cīnāmies par medaļām, naudu, slavu, mantām utt… un baidāmies, ka kādu dienu mēs vairs nebūsim tik smuki, gudri, bagāti (finansiāli) un mūsu lielos naudas krājumus viena valdība ņems un tik pat viegli kā radījusi – devalvēs.

Vai cilvēcei nevajadzētu tādas vērtības, kas nav devalvējamas pēc situācijas un vajadzības? Varbūt par absolūto vērtību varētu uzskatīt  cilvēku skaitu kas tevi apskauž vai tava bloga apmeklējuma statistiku… un tad visi atkal cīnīsies, lai uzlabotu tieši to lietu, kas skaitās absolūtā vērtība… aizmirstot, ka visas viņas ir virtuālas… neizmērāmas… maināmas un arī tādējādi “devalvējamas” pēc savas būtības. Mēs esam aizmirsuši par tādām garīgām vērtībām, ka draudzība, laipna kaimiņu būšana, darba un izklaižu kolektīvi… tas viss pēdējos 20 neatkarības gados ir izzudis… jo sabiedrība ir iestājusies kapitālismā un pati sev uzlikusi naudu kā absolūto vērtību.

Tagad, kad ir krīze un naudas visiem nepietiek… kad mēs vairs nevaram cerēt uz 50% atalgojuma pieaugumu katru gadu nākamos 5 gadus… un saprotam, ka nevarēsim nopirkt to māju Mārupē vai aizbraukt uz to tālo zemi… bet vai tas mums vispār ir bijis kādreiz vajadzīgs… vai tas vispār ir svarīgi… apstājieties un paskatieties sev apkārt – tik daudz mīļu un jauku cilvēku ieraudzīsiet ģimeni, draugus. Tā ir vērtība. Neizmērāma. Nedevalvējama. Nekonvertējama.

Pie mums ciemos bija adatainais draugs ezis

ŅEmoties pa dārzu izdzirdēju, ka Lotte kļuva nervoza… Gāju skatīties un izrādījās mums ciemos atnācis ezis. Tāds neliels (laikam šāgada) un bailīgs. Paņēmu fotoaparātu un sēdēju pāris minūtes uz netālā celma līdz viņam pāries ežiem raksturīgais kautrīgums. :) Nu tad pēc kādām minūtēm 10 viņš parādīja sevi pilnībā.

Tagad es strādāju Microsoft

work_in_progressTieši tā. Šodien bija mana pirmā darba diena. Daudz jaunumu, un manuprāt es visai ātri iedzīvojos apstākļos. Godīgi sakot iespaids ir pozitīvs sākot jau ar tādiem sīkumiem kā Windows 7 uz darba datora un ledusskapis piekrauts ar CocaColu ( un citiem dzērieniem) ofisa virtuvē. Vispār šis ir pirmais un domāju arī pēdējais raksts par darbu Microsoft. Tāpat centīšos turpmāk blogā neaizskart tēmas nedz par Microsoft, nedz kompānijas produktiem un arī ne konkurentiem… līdz ar to turpmāk blogā vairāk par dzīvi, ceļojumiem, foto, auto un citiem personīgiem dzīves pārdzīvojumiem.

Un jā – tuvākajā laikā droši vien es vairs nelietošu nedz darbā nedz mājās iPhone un Linux. :) Ar līgumu jau nav aizliegts… taču tomēr jābūt solidāram ar darbu un kolēģiem. :)  Tāpat atgādināšu visiem saviem lasītājiem, ka blogā rakstītais vienmēr ir un būs tikai mans absolūti privāts viedoklis un nekādā ziņā ne pie kādiem apstākļiem nevar tikt uztverts kā oficiāls viedoklis kādai no organizācijām kurās esmu iesaistīts… tai skaitā mana darbavieta.  Es lūgšu arī respektēt to un neiztaujāt par jaunajiem produktiem – Viņi visi ir fantastiski labi. :)

Ideja: Lielais Krizdabz, Kirst2ps vai Laacz?

Vispār jau šajos smagajos ekonomiskajos laikos būtu tieši vietā dažādu vimpeļu, žetonu un kausu dalīšana… lai motivētu, iedrošinātu un popularizētu centīgākos. Man ienāca prātā, vai nevajadzētu Latvijas blogosfērai arī savu balvu? Latviešu kino ir Lielais Kristaps, bet Latviešu blogiem varētu būt Lielais Krizdabz! :) Tas protams ir nosaukums, un labākajās blogeru tradīcijās nosaukumu gan vajadzētu vieism kopīgi izdomāt, nobalsot un dabūt gatavu labāko no labākajiem.

Vispār man ienāca prātā arī dažas idejas par dažām nominācijām:

1. Labākais Blogs (intersantākais, skaistākais un visādi citādi – vislabākais… piemērus gan neminēšu :) )

2. Labākais Blogeris (cilvēcīgs, izpalīdzīgs utt Pagaidām piemērus aŗi neminēšu.

3. Labākais Blogposts (viens vienīgs bloga ieraksts, kas ir absolūti labākais)

4. Labākais Jaunais Blogs (Piemēram http://www.eskortameitene.lv/)

5. Labākais korporatīvais blogs ( piemēram: http://lattelecom.blogs.lv/, http://www.mobilaisinternets.lv/lv/blogs/ utt)

6. Labākais Twitterists (čiepstētājs?)

7. Labākais Twīts (Čiepsts?)

8. Gada Blogeru pasākums (BarCamp Baltics, Tweetup utt)

9. Vēl kāda nominācija…

Kāds varbūt gribētu noorganizēt šādu pasākumu… websaitu, nomināciju savākšanu, pasākumu ar balvām un piedzeršanos… :)

KAS šodien notika Valmiermuižā? (ar foto)

Alus katls

Alus katls

Dzeršana, dzeršana un tad sarunas ap alu (dzeršanu) :) . Ja nopietni, tad alus darītavas Valmiermuiža līdzīpašnieks Aigars Ruņģis ar Mika Latvja Tweetvite starpniecību uzaicināja mūs visus uz alus darītavas apskati un Valmiermuižas alus degustāciju. Bija noorganizēts arī busiņš, taču es ar ģimeni izdomājām braukt ar savu privāto auto.

Bijām ieradušies ievērojami par agru… nu apmēram pusotru stundu par agru. Pirms tam iegriezāmies arī pašā Valmierā uz gadatirgu, bet jau piebraucot bija skaidrs – ļaužu bari, stāvvietu trūkums un sastrēgums ap pilsētas centrālo apli tāds, ka pat Rīgā nav tādi manīti… tā nu izdomājām, ka labāk brauksim uz vietu un gaidīsim pasākumu Valmiermuižā.

Vispār apkārtne, kur kādreiz bijusi Muižas ēka ir salīdzinoši sakopta un  klusa. Rudenīgās lapas, saules stari un aizvadītās nakts salnas vēsums… izklaidējāmies, kā jau mācējām – pastaigājāmies, pafočējāmies un vēl šo to. Tā ap pulkstens 13:00 ieradās arī Blogeru busiņš no Rīgas. Starp citu – vai tikai tas nebija pirmais tāds Blogeru busiņš Latvijā? :)

Daži jau snauduļoja, daži jau bija iesildījušies ar aliem (spriežot pēc tukšajām pudelēm, kas devās miskastes virzienā. No autobusa izkāpa man pazīstamās sejas Miks Latvis, Sipps, Dabbler (kā vispār viņam ir īstais vārds?), Jānis Polis un vēl daži (vēl arī tāds pirmo reizi redzēts Ojārs). Kopā kādas 10 sejas. Kad devāmies prom, tad ieradās arī Arturs Mednis, lai ierakstītu podkāstu.

Saimnieks izrādīja ražotni, detalizēti izstāstīja par alus darīšanas procesu un galvenajām sastāvdaļām (protams neatklājot īstās sastāvdaļu proporcijas :) ) kā arī parādīja visas iekārtas. Tā kā bija brīvdiena ražotnē, tad mēs varējām visur ielīst, visu apskatīt, pataustīt un tas nevienam netraucēja. Kad visas iekārtas un instrumenti bija apskatīti, stāsti par alus rašanos maģiskumu dzirdēti, tad mūs visus aicināja uz otro stāvu, kur notika lielā alus degustēšana. Mums bija iespēja pamēģināt kā nefiltrētu tā filtrētu alu.

Kopbilde degustācijas laikā

Kopbilde degustācijas laikā

Nefiltrētais, man personīgi ne pārāk gāja pie sirds, jo tomēr nedaudz sit cauri rauga garšu… Tas nepiestāv Premium klases produktam. :) Filtrētais, protams bija fantastisks alus. Varu godīgi teikt, ka mani patiešām pārsteidza alus garšas un krāsas īpašības - dzidrs, vēss un nedaudz rūgtens… ar labu patīkamu pēcgaršu. :) Pilnīgi un nemaz nesita cauri spirtu (kā tas ir daudzos lētajos veikalā dabonamos aliņos) un tas man noteikti patīk.

Alus

Alus tomēr ir vairāk dzēriens nevis spirta atšķaidījums ar apiņu garšu. Lai arī veikala cena šim alums esot ap latu un vairāk par puslitra pudeli, es varu ieteikt ikvienam – pamēģiniet un redzēsiet, ka ne visi aliņi ir vienādi sūdīgi vai labi. Tas būtu skaļi sacīts ka tas ir labākais Latvijā, taču uzdrošinos apgalvot, ka viens no labākajiem noteikti… bet nu kā jau ikvienai patērējamai precei – tā ir tāda gaumes lieta.

Paldies “Valmiermuižas alus” saimniekam par viesmīlību. Paldies Mikam par organizēšanu un ceru, ka man vēl kādreiz būs iespēja piedalīties līdzīgā pasākumā kādā citā vietā. PRIEKĀ! Es eju uz ledusskapi “degustēt” līdzpaņemto Valmiermuižas alu… hik…

Bildes no pasākuma pieejamas: http://picasaweb.google.com/lesausks.vigants/Valmiermuiza#

Pasākuma komentāri arī iekš Twitter: http://twitter.com/#search?q=%23valmiermuiza

Dabas mākslīgais ugunsgrēks

Šōrīt bija tik jauks skats dārzā kā saule sildīja rasoto zāli un šo staru ietekmē radās brīnumaina dabas parādība… audio arī ir piemeklēts atbilstošai noskaņai.

Man vienkārši nav ko teikt

photo (18)Šodien saņēmu īsziņu (skat bildi) no numura +371 26627927 un pilnīgi paliku mēms… tad atcerējos, ka pirms pāris dienām man zvanīja no numura +371 67216495 un meitene ar izteiktu latgaļu akcentu veica aptauju par ceļojumiem – vai esmu braucis, vai braukšu un cik man gadu. Vārdu neprasīja un arī neprasīja kur dzīvoju… tikai sarunas nobeigumā pieminēja, ka visi dalībnieki piedalās loterijā un ja es laimēšot, vai varēs man uz mobilo tad zvanīt uz ko es protams atbildēju apstiprinoši. Šķiet šī ir tā īsziņa, kad man pieklājīgi pasaka, ka es neko neemu laimējis. :) Varbūt es kļūdos un šie abi nummuri nav savā starpā saistīti… bet nu tāds interesants konteksts man sanāk…

Laiks turpmākai nedēļai

Izskatās ka turpmāko nedēļu būs ļoti rudenīgs laiks.

Šī solās būt citāda nedēļa

Pēdējās pāris nedēļas esmu brīvmākslinieks … Šī nedēļa solās būt savādāka, jo no 1. oktobra man jāsāk iet darbā. Jaunais darbs solās būt ļoti interesants un izaicinājumiem pilns, taču vēl nevaru teikt kur un kas tas būs. Jaunajā darbā pilnīgi noteikti būs ierobežojumi attiecībā uz blogošanu un tādēļ, iespējams, šis blogs turpmāk kļūs mazāk aktīvs vai arī mainīsies līdz nepazīšanai izvairoties no daudzām iepriekš apskatītām tēmām, taču pilnīgi iespējams pieskarsies jaunām tēmām, kas nebūs saistītas tiešā veidā ar darba vietu un/vai konkurentiem. :) Tāpat pilnīgi noteikti arī vakari būs daudz vairāk aizpildīti mācoties jaunās lietas un pieveicot jaunos izaicinājumus. :)

Ieraksts sanāca tāds kā tīzeris… reklāmā… :)

mans viedoklis par “Valsts komunicēs sociālajos tīklos”

Portālos šodien pavīdēja ziņa, ka Saeima turpmāk visas ziņas komunicēs ne tikai oficiālajā mājas lapā, bet arī twitter, youtube utt sociālajos tīklos. Domāju, ka noteikti vajadzētu arī draugiem.lv. Manuprāt tā ir ļoti pareiza ideja tuvoties tautai izplatot svarīgu informāicju pa tiem kanāliem, kuriem cilvēki uzticas un kurus bieži izmanto ikdienas aktualitāšu uzzināšanai. Es ceru, ka arī forma mainīsies – pasniegtā informācija būs kodolīga un parastam cilvēkam saprotama. Tāpat līdz nākamajām saeimas vēlēšanām vajadzētu pārdomāt arī tādu lietu kā balsošanas punktu ierīkošanu populārākajās cilvēku pulcēšanās vietās – lielveikalos, izklaides centros, lielu pasākumu norises vietās… tā noteikti varētu uzlabot piedalīšanos vēlēšanās… jo neaizmirsīsim, ka daudzi aktīvie balsotāji ir jau ārzemēs un tur jau nu viņi toč nebrauks pārsimts kilometrus līdz vēstniecībai, lai nobalsotu. :) Tādiem noteikti vajadzētu ieviest elektronisku iespēju nobalsot…

Vēl dažas idejas:

  • Valsts aparāts varētu ieviest iespēju pierakstīties uz jaunumiem (lēmumiem) ar e-pasta palīdzību.
  • Valsts varētu visas sēdes (Arī valdības) ierakstīt video un nopublicēt YouTube… lai pirms vēlēšanām cilvēki varētu paskatīties kā tad nu tie esošie ir strādājuši.
  • Katru lēmumprojektu ielikt arī internetā balsošanā, lai ikviens var ienākt mājaslapā un nobalsot it kā būtu saeimas deputāts… tā varētu uzzināt arī cilvēku viedokli par vienu vai otru likumu.

Vai tev ir kādas idejas, kā valsts vara varētu vēl vairāk tuvoties tautai?

Kā ietaupīt degvielu? (no DB)

fuel-efficiency

Nu tākā ekonomiskā situācija uz ielā vēl joprojām nav spīdoša, tad viens labs veids kā ietaupīt ir braukt tā, lai mazāk tērētos benzīns. Šeit daži padomi, kā arī tu varētu ietaupīt kādus pāris litrus nedēļā.

Ikvienam automobilistam ir jāatceras, ka ir milzums daudz faktoru, kas ikdienā palielina automašīnas degvielas patēriņu. Vispirms jau lielākais degvielas dedzinātājs ir neatbilstošs auto tehniskais stāvoklis, neatbilstošs spiediens auto riepās, nekvalitatīva degviela, kā arī saraustīts braukšanas stils.

1. Braukt vienmērīgi
Viens no labākajiem veidiem kā samazināt degvielas patēriņu ir braukt plūdeni, bez pārmērīgas akseleratora pedāļa spaidīšanas.

2. Pārbaudiet spiedienu riepās
Vispirms lietojiet sezonai atbilstošas riepas. Riepu spiediens riepās nedrīkst būt pārāk liels, ne arī pārlieku mazs.  Pazemināts gaisa spiediens riepās apgrūtina automašīnas vadāmību, tādējādi tiek radīta daudz lielāka rites pretestība un braukšana kļūst neekonomiska. Vieglajai automašīnai normāls spiediens riepās, atkarībā no modeļa, ir no 1,7 līdz 2,5 atmosfērām. Ieteicams riepu spiedienu riepās pārbaudīt katru mēnesi, turklāt nevis degvielas uzpildes stacijās, kur manometru rādījums bieži vien ir kļūdains, bet gan autoservisos.

3. Distances ievērošana
Ja autovadītājs ietur distanci no priekšā braucošās mašīnas, tas dod laiku paspēt izvērtēt situāciju un paredzēt notikumu attīstību – sekojot līdzi savam braukšanas stilam, var ne tikai ietaupīt degvielu un izvairīties no stresa, bet arī paaugstināt drošības līmeni uz ceļa.

4. Pārbaudiet auto gaisa filtru
Netīrs gaisa filtrs ierobežo gaisa ieplūdi, ierobežo dzinējam veiktspēju un ekonomiku.

5. Atbilstoša pārnesumu izvēle un motora apgriezieni
Svarīga nozīme degvielas ekonomijā ir pareizai pārnesumu un motora apgriezienu izvēlei. Vismazākais degvielas patēriņš ir sasniedzams, izvēloties augstāko iespējamo pārnesumu pie minimāliem, bet stabiliem apgriezieniem.

6. Savlaicīga maršruta plānošana
Pareizi novērtējot situāciju uz ceļa, izvairoties no nevajadzīgiem manevriem un liekas bremzēšanas, vadītāji var būtiski samazināt degvielas patēriņu. Sastrēgumi ir lielākais degvielas ienaidnieks, tāpēc svarīgi savlaicīgi izplānot braukšanas maršrutu, izvēloties nevis īsāko ceļu, bet gan brīvākās ielas. Katra lieka apstāšanās un braukšanas uzsākšana nodrošina papildus degvielas patēriņu.

7. Bez slēpju un riteņu turētājiem
Ārpus pilsētas jāatceras, ka braucot ar ātrumu ātrāk nekā 90km/h, degvielas patēriņš pieaug īpaši strauji. Šo apstākli vēl pastiprina, piemēram, jumta bagāžnieki, vai riteņu turētāji, kuri tiek dažkārt vadāti līdzi, bez īpašas vajadzības. Tāpat degvielas patēriņu var palielināt nevajadzīgi atvērti logi.

8. Paātrināties vienmērīgi
Lielākais degvielas šķērdētājs ir nepamatoti spēja akselerācija. Katrā krustojumam būt pirmajam noteikti nozīmēs, to, ka dienas beigās būsiet sasniedzis degvielas taupības antirekordu, īpaši tajos gadījumos, ja lielāko daļu pārvietojaties pilsētā. Atcerieties, ka pēc formulas cienīga paātrinājuma var sekot tik pat strauja bremzēšana.

Pārpublicēju no DB (Ceru, ka viņi nedusmosies) :) un vēl es ceru, ka 5. oktobrī es laimēšu hibrīd-automašīnu Nestes akcijā.

Kā izgatavot šūpoles – 2. daļa

Šis ir turpinājums rakstam, kā es taisīju šūpoles. Pirmajā daļa apstāstīju par projektēšanu un DEMO. Tagad otra, noslēdzošā daļa.

Kad visi materiāli bija daudz maz sazāģēti, tad nākamajā dienā nevarēja stelēt kopā, jo lija lietus. Tad vēl te iznāca nesmuki ar K-Rautas veikalu… biju salasījis visas nepieciešamās lietas, kad pie kases izrādījās, ka mājās palikusi kredītkartre…. nācās nākamajā dienā braukt otreiz… Labi, ka pārdevēji nebija salikuši preces atpakaļ plauktos un nebija jālasa pa jaunam. :) Šodien pieķēros. Pabeidzu savienot dažādos koka gabalus, iepriekš sagatavoto backbone uzliku pašā aukšā un papildus (projektā neparedzēts, bet ļoti nepieciešams) tika pielikti slīpie stiprinājumi lai konstrukcija būtu stabilāka tieši uz sāniskajām kustībām. Tāpat veikalā vēl tika iegādāta  arī krāsa un niknāka ķēde. Kopā viss aizņēma apmēram 10 stundas darba (ieskaitot 3 braukšanas uz veikalu) un apmēram 30Ls materiālos… galvenokārt stiprinājumi. Nu tad ko tur daudz – te bildes ar komentāriem.

Kā izgatavot šūpoles – 1. daļa

Šodien sadomājām, ka bērniem vajag šūpoles… nu sacīts – darīts. Bet nu es nu galīgi nēesmu galdnieks un nekāds arī ne rokdarbnieks… drīzāk jau programmētājs matemātiķis. :)  Tātad kā tad es gatavoju šūpoles

Plānošana

Vispirms jāizdomā, kādas tad šūpoles gribi… cik lielu svaru, lai iztur, cik platiem dibeniem paredzēts un cik lielas gribi. Pastāvēja vairāki vienkārši varianti:

1. Iekārt dēlīti ar ķēdēm ābelē. Šim risinājumam ir ievērojami plusi – lēti, ātri, maz materiālu. Negatīvās puses – tiek bojāta ābele (ar laiku) un arī konstrukcija ir ļoti “dinamiska”. Uzsēžoties apaļākam cilvēkam – risks, nolauzt zaru. Tāpat mīnuss – vienīgais piemērotais zars ir sētas “satiksmes” vidū…

2. Iekārt starp 2 ābelēm izturīgu trubu vai koku, pie kura savukārt piestiprināt  šupoles. Priekšocība – svars sadalās uz 2 zariem tādēļ konstrukcija ievērojami izturīgāka un var panest lielāku svaru. Tāpat ir vairāk vietas… taču joprojām pastāv augstuma ierobežojumi un arī ābeles tomēr ar laiku tiks bojātas.

3. Būvēt atsevišķu  brīvi stāvošu konstrukciju no izturīgiem kokmateriāliem. Plusi – daudz izturīgāka, nav augstuma irobežojumi, un iespējams iekarināt pat 2 šūpoles dažādos augstumos  - vienu zemāk bērniem, otru nedaudz augstāk pieaugušajiem, vai lieliem bērniem. Negatīvās puses – aizņem vietu dārzā, nepieciešami papildus kokmateriāli un stiprinājumi, prasa daudz lielāku darbu. Tāpat 3 variantam ir 2 tehniskie varianti A un B.

Pēc nelielas apspriešanās tika nolemts taisīt 3B. variantu un kā “demo”  nepacietīgākajiem lietotājiem vispirms uztaisīt 1. variantu (kurš pēc tam ir sastāvdaļa 3. variantam, kad gatavs karkass). Izpētam palikušo kokmateriālu kaudz  uz secinam, ka 3. variantam kokmateriāli pietiks… knapi, bet nu kaut ko sastiķēt varēs. Dodamies uz bodi nopirkt trūkstošo:  Ķēdi, skrūves, stiprinājumus, karabīnes, koka leņķus, plāksnes koka konstrukciju sastiprināšanai, koka skrūvītes…

Mājās uzreiz pieķēros un ātri uztaisīju DEMO variantu un iekāru izmēģināšanai. Šķiet sēžamais ir pietiekami plats bet tehniskais risinājums varēja būt nedaudz “vieglāks”. Ķēdes izskatās par sīku salīdzinot ar karabīnēm… bet karabīnes nevarēja mazākas, jo tad nevarētu uzdabūt visrsū gredzenveida uzgriežņiem… Laikam vajadzēs “niknāku”  ķēdi. Tāpat secinu, ka pietrūks arī karabīnes (ja grib, lai ir pa skaisto).

Tālāk materiālu sazāģēšana un vietas nolīdzināšana, sameklējam arī daudz maz līmeni. Šodienai viss… rīt mēģināsim stellēt kopā. Jau tagad ir skaidrs, ka vajadzēs apmeklēt vēlreiz veikalu, jo ir nepieciešamas papildus karabīnes (8 gab) , jaunu ķēdi (ar lielākiem caurumiem un izturīgākiem posmiņiem), krāsu, lai visu konstrukciju nokrāsotu.

PAr to, kas sanāca, vari izlasīt raksta otrajā daļā.

Meža lidojošais sanitārs

Dzenis darbojas gar kaimiņa ābeli…

dzenis

Saules koks

Saules koks

Viņam reiz bija lapas…

Viņam reiz bija zari…

Viņš bija lielāks un stiprāks par citiem…

Viņš bija lepnums…

Ar laiku viss mainījās…

Viņam pazuda lapas…

Viņam pazuda zari…

Taču viņam ir kaut kas,

Kas nav nevienam citam…

Viņam ir sava saule…


(C) bilde un teksts – Vigants

Darba meklējumos – trešā nedēļa

Pagājušā nedēļa pagāja diezgan raibi. Vairākas tikšanās, intervijas klātienē un arī pa telefonu. Pagaidām viss šķiet noriss pozitīvi un, ja nekas nenoies šķērsām, tad viens, otrs vai trešais piedāvājums tiks pieņemts jau līdz nākamās nedēļas beigām. Pagājušā nedēļa vispār bija tāda sirreāla – nodevu visas lietas kolēģiem un 4dien negaidīti darbā man palīdza nodot datoru un ieejas karti… līdz ar to jau no 5dienas līdz pat 17. septembrim man ir apmaksātas brīvdienas – uz darbu nav jāiet un arī jaunus darbus vēl darīt nedrīkstu… lai gan godīgi sakot, diez ko atpūsties (morāli) nevaru… gribas tomēr sameklēt un uzņemties jaunus izaicinājumus un atlocītām rokām ķerties klāt kalnu gāzšanai un konkurentu pārspēšanai. :) Līdz tam – darba intervijas, intelektuālie un personību testi un darbs piemājas dārzā… tāpat jāizmanto iespēja un jasagatavo māja pirmajai ziemošanai: jānosiltina ūdens trubas un ūdens sūkņi,  jāpielabo piemājas ceļš, jāpārbauda un jāuzpilda apkures sistēma, jāsataisa ventilācijas sistēmai aizvēršanas vārsti,  jāpieregulē ārdurvis utt sīkumi…. kas to būtu domājis, ka ir tik daudz sīkumi, ko pie mājas ir jādara (atšķirībā no dzīvokļa). :)

Pagājušās nedēļas noslēgums gan bija ļoti skumjš, jo izvadījām manu mammu. Viņai tagad ir iestājies miers. Slimība, kas bija piemeklējusi – vēzis – tomēr ir neārstējama un pēdējos 4,5 gadus viņa ar mainīgām sekmēm spēja cīnīties pretī. Pēdējie mēneši nebija diez ko viegli. Tagad viņai ir iestājies mūžīgai miers un sāpes ir zudušas.  Bēres bija diezgan plašas un bija ļoti daudz viesu… bija pat tādi radi, ko veselu mūžību nebiju redzējis… tākā ļoti daudz lietuviešu radu, tad nācās atcerēties lietuviešu valodu un daudz runāt, skaidrot, mierināt… tiem, kas nezina, tad lietuviešiem ir ļoti izteikti košas bēru ceremonijas ar ilgām apraudāšanām un dažādu dziesmu dziedāšanām veselu diennakti pirms bērēm… ziedu kalni… asaru jūras… es gan no tā visa distancējos, jo uzskatu par pārāk lielu un uzspēlētu pasākumu… kas jau gribēja, tas atvadījās… domās… bet nu tas tā – mans subjektīvais viedoklis. Bet nu, jāciena ir seņču pagānu paražu mikslis ar katoļu un luterāņu ticībām… bēres tomēr ir tāds palicēju psiholoģiskās reģenerācijas pasākums…

Šonedēļ jāpašeptējas pa māju, jānoiet vismaz vienreiz šoruden sēnēs un, cerams, jāpieņem lēmums par to, kur tad strādāt…

PS

Izrādās dārzā ir nogatavojušās lielā sarkanās plūmes un saldie āboli… Ābolu gan šogad ir maz… :(

Man dārzā šodien “dubultās identitātes sindroms” pastaigājās

Šodien pļāvu zāli un šitāds zvēriņš atnāca sasvecināties. Maziņš vēl… tāds kā liela slieka…

pitons