Kipras problēma un interesantais risinājums

Pirms aptuveni pirms diviem ar pusi gadiem man bija iespēja nedēļu paviesoties Kipras salā. Lieliska vieta tūrismam un pilnīgi nežēlīga vieta lauksaimniecībai. Neliela sala, kurai no viena gala līdz otram varēja atbraukt ar taksometru. Iedzīvotāju skaits uz salas līdzīgs kā iedzīvotāju skaits Rīgas pilsētā, kas izvietots kalna pakājē.

Kiprieši, protams, ir lepni par savu valsti un ļoti nemīl turkus, kuri ir okupējuši daļu no Kipras salas. Viesojoties man bija tā iespēja pavērot arī to kā šajā skarbajā klimatā, politiskajā situācijā un ierobežotajā teritorijā, kiprieši pamanās attīstīties, iestāties ES un pat ieviest Eiro.

Pirms aptuveni pustotra gada man bija iespēja universitātē gatavot referātu par kādas valsts ekonomiku un es izvēlējos Kipru. 2011. gada novembrī es gatavojot referātu pie riskiem jau identificēju tos izaicinājumus un riskus Kipras ekonomikai, kuri kā ļaunākajā murgā arī visi piepildījušies pēc pilnas programmas.

Ciešās saiknes ar Grieķiju nozīmē arī kopīgas problēmas

Ja kāds dzīvo nabassaites attiecībās ar kādu citu, tad ekonomikai satricinot vienu valsti pilnīgi noteikta arī partnervalstis cietīs pamatīgi. Ja es būtu cilvēks ar noguldījumiem Kiprā, tad līdz ar Grieķijas problēmām, es būtu bēdzis no Kipras ar visu savu naudu neatskatīdamies. Bija pilnīgi skaidrs, ka agrāk vai vēlāk Grieķu taupība vai devalvācija (neatkarīgi no izvēles) tiešā veidā ietekmēs Kipras IKP un nodarbinātību. Grieķijas finanšu problēmas arī aizsāka Kipras nedienas.

Būtisks risks, kurš vēl šobrīd nav eskalējies ir saistīts ar “Afrodīti”, jeb milzīgām gāzes atradnēm jūrā… uz kuru apgūšanu pretendē arī pavisam Kiprai nedraudzīgā Turcija. Ja Kipra izdomās savas finanšu problēmas risināt ar pastiprinātu šo resursu apguvi, tad varam sagaidīt nopietnus konfliktus ar šaušanu… jo Kipru neviens neaizstāvēs, kā nekā Turcija ir NATO, bet Kipra līdz ar to nav NATO. Tas viss te var kļūt ļoti ļoti sarežģīti un nesmuki.

Nerezidentu noguldījumi ~600% no IKP (dati pirms vairākiem gadiem)

kipras izaicinājumi

Kipras ekonomikas pamata sastāvdaļa bija finanšu sektors. Galvenokārt pateicoties zemajiem nodokļiem un pievērtām acīm uz pelēkas izcelsmes naudas līdzekļiem. Ja tavu valsti daudzi ārzemju investori un modernie “pirāti” uzskata par bagātību salu, tad jārēķinās, ka kādu dienu šo statusu ātri varētu zaudēt… un tā diena pienāca.

Šodien Vācijas piedāvātais un Kipras valdības apspriestais plāns, kas paredz līdz 10% vienreizēju nodevu no visiem depozītiem, lai palīdzētu segt valsts parādu daudziem investoriem var šķist katastrofa. Bet šajā vietā vajadzētu padomāt arī par alternatīvām. Ja jau reiz Kipras ekonomiku galvenokārt sastāda finanšu sektors un “virtuālie” uzņēmumi (kuģu flotes un aviokompānijas, kuras reāli darbojas citur pasaulē un kurām ir pilnīgi vienalga kur reģistrēties, ka tikai nodokļi zemāki), tad pamata nodokļu paaugstināšana, lai segtu parādu viennozīmīgi atstātu neglābjamu un paliekošu robu ekonomikā. Uzņēmumi masveidā mestos bēgt no Kipras un IKP ciestu katastrofāli un ilgtermiņā… Vācijas piedāvātais risinājums ir bezprecedenta un ģeniāls – paņemt no visiem noguldījumiem kādu nelielu daļu un par to nomaksāt parādu. Tādā veidā Kipras valdības problēmas varētu efektīvi atrisināt uz visu to turīgo rēķina, kuri baudījuši zemo nodokļu politiku… un vāciešiem nebūtu jāsatraucas, ka kārtējo reizi praktiski vienīgie maksā par banketu, kur paši nemaz īsti nepiedalījās.

Līdz šim pasaulē tika piekoptas 2 stratēģijas banku glābšanā:

1. Valsts par nodokļu maksātāju naudu glābj banku, lai turīgie investori nepazaudētu lielus ieguldījumus. Rezultātā sabiedrība apmaksāja turīgo cilvēku investīciju risku, bet turīgie tika pasargāti. Latvijā šādi izrīkojās ar Parex banku – nodokļu maksātāji no savas kabatas piesedza bankas glābšanu, jeb turīgo cilvēku ieguldījumus. Protams bankas īpašnieki bija vienīgie, kuri palika nosacīti bešā.

2. Ļoti reti – ļāva bankrotēt bankai tādā veidā lielajiem noguldītājiem uzņemoties gandrīz pilnu atbildību (izņemot garantēto aizsardzību līdz 100KEUR). Latvijā šādi rīkojās Krājbankas gadījumā, kur valsts principā vienkārši aukstasinīgi noskatījās. Šajā gadījumā noguldītāji virs 100KEUR  samaksāja pilnu rēķinu par savu risku.

Risinājums. Tas ko vācieši piedāvāja Kiprai ir ļoti viltīgs vidusceļš – paņemt no visiem ieguldītājiem kaut kādu daļu naudas, lai nofinansētu banku glābšanu. Ģeniāli! Protams, ka daudziem tas nepatīk, jo teorētiski jau vēl veiklākie varēja paspēt izņemt naudu (kā tas notika Latvijā gan Parex gan Krājbankas gadījumā), bet par visu nāktos maksāt lēnīgākajiem… un tie parasti ir vietējie iedzīvotāji, valsts iestādes kā arī investīciju neprofesionāļi… visi tie, kuriem nav attīstīta oža sajust finanšu sū*** no liela attāluma.

Otrs būtisks ieguvums šādam scenārijam ir tas, ka Kiprai nav ļoti strauji jāpaaugstina nodokļi, kas nozīmē, ka daudzie uzņēmumi, kas ofšoorizējas Kiprā netiks aizbaidīti un trieciens ekonomikai nebūs tik milzīgs un ilgstošs.

Ko mēs Latvijā no tā visa varam mācīties?

1. Liela atkarība no vienas kaimiņvalsts kādā no ekonomikas jomām ir ļoti bīstama. To mēs jau sākām saprast deviņdesmitajos gados, kad bija Krievijas krīze. Manuprāt  mums vajadzētu kritiski novērtēt visas nozares un paskatīties vai neesam vitāli atkarīgi no zviedru bankām, poļu pārtikas, krievu tūristiem un Eiropas subsīdijām lauksaimniecībā. Ja esam, tad iespējams jau laicīgi ir jādara viss iespējamais, lai samazinātu risku un diversificētu dalībniekus katrā no šīm nozarēm piesaistot investorus no ASV, Ķīnas un arābu valstīm. Vai kāds ir aizdomājies – kas notiks ar LV ekonomiku, kad Zviedrijā vai Norvēģijā plīsīs nekustamo īpašumu burbulis? Vai zviedri glābs Baltijā izvietotās zviedru banku meitas? Ja neglābs, tad vai mēs paši maz spēsim to ekonomiski pārdzīvot?

2. Ja pienāk krīze, tad paskatīties uz to nedaudz radošāk un nebaidīties “piestādīt” rēķinu tiem investoriem un uzņēmējiem, kuri baudīja ekonomikas izaugsmes augļus visvairāk. Piemēram, Latvijā sen jau vajadzēja ieviest “noliec atslēgas” principu hipotekārajā kreditēšanā, kā arī super-vienkāršot  privātpersonu bankrota procedūru. Šajos gadījumos atbildību nāktos uzņemties tām finanšu iestādēm, kuras apzināti pieļāva burbuļa uzpūšanos. Tāpat Kipras piemērs ar vienreizēju, aukstasinīgu lēmumu atrisināt lielu daļu no finanšu problēmām vienkārši pievācot proporcionālu daļu no noguldījumiem būtu visai jauks instruments, kuru paturēt prātā.

Varbūt es izklausos pēc traka džeka, kas neko nesaprot no ekonomikas, bet uzdrošinos sacīt – nevajag ticēt visam, ko raksta avīzēs un grāmatās. Izdzīvo tie, kas rīkojas radoši, izlēmīgi un ātri. Kapitālisms savā būtībā ir veidots kā sociālisms bagātajiem un feodālisms nabagajiem… bet šo situāciju valdības var arī mainīt.

 

Papildināts: Kipras parlaments noraidīja Eiropas  Savienības piedāvāto plānu par procentu ieturējumiem no depozītiem. Manuprāt viena ļoti liela kļūda, kas Kipras valstij maksās pamatīgu krīzi daudzu gadu stagnāciju, jo līdz ko bankas atvērsies, tād visi lielie ārzemju noguldītāji savu naudu aizvāks no šīs valsts projām un par sekām maksās visa tauta.

Visticāmākais Kipra izstāsies no Eirozonas (un varbūt arī Eiropas Savienības), ieviesīs savu valūtu un veiks pamatīgu devalvāciju … un par visām bēdām atkal maksās ierindas cilvēki.

Plāns B – Krievija iedos/aizdos naudu apmaiņā pret “Afrodīti”, kas principā nozīmē tautas lielākā dārguma pārdošanu, lai glābtu Krievijas “pelēko” naudu.

Gāzes iekārtas atmaksāšanās aprēķins (ROI)

Getz gāzes aprēķinsDaudzi no Jums jau zina, ka man ģimenē ir 2 automašīnas Getz. Pirms nedaudz vairāk kā pusgada mēs nolēmām abas automašīnas aprīkot ar gāzes iekārtām, lai braukšana būtu finansiāli izdevīgāka. Pa šo laiku esam baudījuši gāzes iekārtas sniegtās priekšrocības abās automašīnās un nu jau pēc pusgada varu visai godīgi parādīt un pastāstīt par savu pieredzi.

Protams, ka uzstādīt gāzes iekārtu man pamudināja visai augstā benzīna cena un fakts, ka mēnesī (vasarā) mēs nobraucām vairāk par 5000 Km. Kad nobrauc tik daudz, tad degvielas izmaksas diezgan būtiski liek par sevi manīt ģimenes kopējā budžetā. Tā nu pēc nelieliem aprēķiniem tika nolemts uzstādīt gāzes iekārtu. Tagad ir pagājis pusgads un varu pateikt detaļās par visu, kas saistīts ar gāzes ekspluatāciju. Esmu pat izveidojis nelielu failu, kur katrs no Jums var ielikt savus izejas skaitļus, lai saprastu vai gāzes iekārta ir Jums izdevīgi.

Klikšķini uz bildes, lai lejupielādētu Excel failu un izrēķinātu arī savam auto!

Māmiņu klubs

Pagājušo nedēļu sanāca paviesoties Māmiņu klubs Online TV. Es te rēgojos otrajā puslaikā. Klikšķini uz bildes, lai skatītos video.

vigants mamiņu klubā

Eksperti (video)

Vecs, labi nofilmēts joks. :)

 

Bērnu motivēšanas sistēma

P1060378Mūsu ģimenē ir 2 mazi bērni – Alise (4 gadi) un Reinis (6 gadi). Mēs, kā jau mīloši vecāki, centāmies dot visu nepieciešamo, lai bērni būtu laimīgi, taču augot sāka veidoties rakstura iezīmes un uzvedība, kas nav pieņemama. Domāju, ka daudzi vecāki saskatīs no šī visa kaut ko pazīstamu:

1. Gliemežātrums. Katram no bērniem pienāk vecums, kad ir jāsāk darīt kādas lietas patstāvīgi. Alisei tagad ir 4 gadi un ir pienācis vecums, kad pašai patstāvīgi pilnībā jāapģērbjas un jānoģērbjas āra drēbēs. Vasarā un rudenī tas nav tik aktuāli, bet ziemā drēbes ir vairāk, tās ir sarežģītāk uzvilkt, aizpogāt un savilkt. Protams, ka ģērbšanās notiek no rīta, kad jāsteidzas uz darbu un vakarā dārziņā, kad jāsteidz mājās. Tas ko Alise bija atkodusi, ka ļoti lēni kustoties (gliemežātrumā) var panākt, ka vecāki tomēr neiztur un apģērbj/noģērbj.

2. Kauslis. Reinis mums ir savam vecumam netipiski garš augumā un fiziski spēcīgs. Protams, ka šādas fiziskas priekšrocības, ļauj daudzus jautājumus ātrāk un efektīvāk atrisināt “iebakstot” saviem biedriem. Kad tas sāk strādāt, tad amats ir rokā un tā sāk kļūt par normālu praksi ikdienas diskusijā. Kad pieaugušie ir klāt, tad, protams, Reinis pielieto diplomātiju, bet līdz ko pieaugušo acis ir pavērstas citā virzienā, tā atkal ķeras pie pārbaudītām diskusiju risināšanas metodēm.

3. Diedelnieki. Kā jau ikvienā ģimenē, arī mums bieži sanāk ar bērniem doties uz veikalu iepirkt ikdienai nepieciešamās preces. Bērniem tie ir svētki un jau pa ceļam uz bodi notiek vecāku morālā apstrādāšana ar visām pieejamām psiholoģiskās ietekmēšanas metodēm dažādu kārumu un mantiņu iegādei. Nav jau tā, ka būtu žēl, vai nevarētu atļauties, taču pārāk liela vaļība ar laiku pieaug un parādās salīdzinoši dārgākas vēlmes ar salīdzinoši īsāku prieku par iegūto. Bērns izdīc kādu “bumbiņmašīnu” par 10Ls, bet pēc stundas rotaļāšanās viņam tā īsti vairs pat nav vajadzīga. Protams, ka vecāki nevar mūžīgi pirkt aizvien dārgākas, lielākas un labākas mantas… vienā brīdī ir jāsāk iemācīt novērtēt to, kas ir un likt bērniem pacīnīties par sev vēlamo lietu un kārtīgi apdomāt savas vēlmes.

Un, protams, visādas citādas sīkās čīkstēšanas un neklausīšanas. Vienā brīdī secinājām, ka bērni ir pārāk izlaisti un ir nepieciešams kaut kādā veidā sistēmātiski gan mums vecākiem, gan bērniem piestrādāt pie disciplīnas. Ir lietu kārtība, ir pienākumi, ir pieklājības normas, ir savstarpējā cieņa un ir labumi, kuri ir jānopelna. Protams, ka 4 gadus vecai “princesītei” sentēvu metodes izmantojot žagarus vai siksnu nav īsti piemērojamas un, atceroties savu bērnību, nav arī diez ko audzinošas.  Papildus mēs vēlamies saviem bērniem iemācīt arī sadarbību savā starpā un savstarpējo atbalstu.

Risinājums

Pastudējot pieejamos materiālus par bērnu motivēšanu, par rotaļu izmantošanu bērnu ikdienas disciplīnas ieaudzināšanā, pakonsultējoties ar bērnu psihologu tika nolemts izveidot pirmo sistēmu bērnu motivācijā – “Smaidīgais cilvēciņš”. Smaidīgais cilvēciņš sastāv no kopīgi izveidota aplikācijas cilvēciņa, kur katram no bērniem ir sava puse. Sistēmas princips ir vienkāršs – katras dienas vakarā katrs no bērniem saņem iespēju izvēlēties kādu no jaukajiem knaģīšiem, ko piestiprināt savā pusē. Tad, kad katrs no viņiem būs aizpildījis visus 7 knaģīšu lauciņus, tad varēs izvēlēties un vecāki nopirks kaut ko gardu vai arī visai ģimenei kopīgu izklaidi (kino, teātri utt). Sistēmas pamatā ir vairāki spēļošanas elementi, kuri padara šo pēc izskata visai vienkāršo kārtību par visai aizraujošu un motivējošu:

  • Dažādi interesanti knaģīši, no kuriem bērns var izvēlēties sev tīkamāko. Veikalā ir pieejamas paciņas, ar visdažādākās formas, krāsu, tēlu knaģīšiem. Vajag daudzveidību, lai būtu izvēles iespējas.
  • Pašu veidots, personīgs tēls – “Smaidīgais cilvēciņš”, Katrs no bērniem pielika savu roku tapšanā vecāku virsvadībā. Kopīgi tiek pielikts mājās goda vietā.
  • Knaģīšu kolekcionēšana – tikai tad, kad ir visi 7 savākti abās pusēs, tad ir balva. Nekādu našķu, un diedelēšanas kamēr nav pienācis laiks “atprečot” labo uzvedību. 7 knaģīši ir izveidoti apzināti, jo tā var katru nedēļas nogali bērnus apbalvot, bet visu nedēļu iegūt motivētus un centīgus mazuļus.
  • Sadarbība – ja esi sakrājis pilnu, tad tev ir jāpalīdz (jāatbalsta) otrs, jo balva pienākas tikai abiem un tikai kad abi ir savākuši pilnu, jeb kad knaģīši ir satikušies. Teorētiski bērniem vajadzētu vienam otru atbalstīt un palīdzēt kopā pārvarēt nesaprašanās. Ja bērni saplēšas, tad abi neiegūst knaģīšus tajā dienā.
  • Apkārtējo iesaiste – ja audzinātāja dārziņā saka, ka esi slikts, tad knaģītis nepienākas (ja iesaista audzinātājas, tad tas ir arī labs veids kā atbrīvoties no kārtējās audzinātājas morāles lasīšanas vecākiem par to, ka Reinis atkal kādu ir iekaustījis, jo audzinātāja nevis audzina vecākus, bet uzņemas līdzatbildību sodīšanā. Vecāki ieguvēji, jo nav jājūtas vainīgiem par to ko nevar īsti ietekmēt. win:win) Šādi var iesaistīt visus – vecmammas, aukli, audzinātāju, mūzikas skolotāju utt.

Ņemot vērā, ka šis ir mūsu pirmais mēģinājums veidot spēļotu motivācijas sistēmu, tad paredzu, ka drīz vien arī mēs atklāsim, kas ir nepieciešams papildināt, lai būtu efektīvāka, taču kamēr vēl atrodam nepilnības, tikmēr es centīšos pierakstīt tādu kā dienasgrāmatu.

1. diena. (Svētdiena) 1:1

Bērni kopā ar mammu izveidoja smaidīgo cilvēciņu. Kad cilvēciņš bija gatavs, tad tētis bērniem apstāstīja kas tas ir un ka tur sānos jāliek tie smukie knaģīši. Bērni tika iepazīstināti ar daudzajiem dažādajiem knaģīšiem kā arī pirmajā dienā saņēma katrs tiesības piespraust pirmo knaģīti vienkārši tāpat. Pēcāk visu pēcpusdienu un līdz pat nākamās dienas pēcpusdienai vīriņš bērniem neizraisīja nekādu nopietno interesi. Ar mammu vienojāmies, ka mēs pieminēsim dažādos nedarbos un sliktas uzvedības laikā, ka par to knaģīti var nedabūt. Bērnus pirmajā dienā tas īpaši neuztrauca. Likās, ka tā knaģīšu padarīšana laikam “neaizgāja”. Bet neko, turpināsim redzēsim.

2. diena. (Pirmdiena) 2:2

Jau no rīta Alisei kārtējais “gliemežātrums” uz ģērbšanos. Mēs pieminam, ka šādi knaģīti nedabūsi. Izskatās, ka uz Alisi nestrādā.

Pēcpusdienā ņemot bērnus no dārziņa apjautājos audzinātājai par uzvedību. Nu šā un tā. Uz jautājumu vai Reinis ir nopelnījis knaģīti, audzinātāja saka, ka laikam jau šodien ir nopelnījis. Tad es pamanu pirmo Reiņa prieku un jautājošu skatienu manā virzienā – “Kādu knaģīti?”. Alise dārziņā joprojām ģērbās gliemežātrumā. Uz tekstu par knaģīti īsti nereaģēja.

Braucām uz veikalu pirkt ēdamo, bērni dīca visādus kārumus, bet uz ko es tikai norādīju uz smaidīgo vīriņu un to, ka kārumi būs tikai tad, kad būs katram 7 knaģīši savākti. Bērni vairs nečīkstēja. Šķiet saprata jauno kārtību, kā tikt pie gardumiemm.

Pārrodoties mājās bērni uzvedās labi, nedaudz pakasījās, bet rezultātā, kad es kārtējo reizi pieminēju knaģīšu pelnīšanu, abi nomierinājās. Vakarā, pirms gulēt iešanas, neskatoties uz atsevišķām nepilnībām uzvedībā, nedaudz paskaidrojot labās un sliktās lietas, katrs saņēma tiesības izvēlēties un piestiprināt knaģīti. Bērnu sejās vērojam prieks un gandarījums. Laikam jau tomēr tas pasākums nedaudz strādā.

3. diena. (Otrdiena) 3:2

No rīta viss notika diezgan raiti. Vērojamas pirmās pozitīvās iezīmes – Alise pat atteicās no brāļa un mammas palīdzības ģērbšanā. Apģērbās visai raiti un bez čīkstēšanas.

Reinis dārziņā bija uzvedies ļoti labi. Ģērbjoties vēl mēģināja paskaidrot vienai no audzinātājām to mūsu “knaģu” lietu. Reinis manāmi pavilcies. Vakarā vairākas sarunas par knaģiem un to, ka pirms gulēt iešanas varēs izvēlēties knaģīti, ja vien uzvedīsies labi arī mājās.

Alise joprojām neizrādīja pārāk lielu interesi par knaģiem. Vakarā mājās uzvedās visai niķīgi, kā rezultātā īsi pirms gulēt iešanas uztaisīja skandālu, par ko, atšķirībā no brāļa, viņai tika liegts piespraust knaģīti. Tad Alise apzinājās, ka joki mazi un ar raudāšanas palīdzību centās iežēlināt mammu mainīt savu viedokli knaģa jautājumā. Pirmo reizi ievēroju, ka Alisei knaģis ir kļuvis nozīmīgs. Pēc lielas skaidrošanas par to kādas darbības noveda pie šāda soda, Alise dodas gulēt tā arī nesaņēmusi knaģi un ļoti domīgu sejas izteiksmi. Vakara knaģu kopējā bilance 3 Reinim, 2 Alisei. Nolēmām, ka būs jāmeklē veidi, kā Alisei iedot bonusa knaģi par kādu īpaši labu darbu nedēļas laikā, lai nedēļas beigās tomēr būtu vienāds skaits. Cerams, ka gūs mācību un izdarīs secinājumus un nopelnīs bonusa knaģi, tam gan vajadzētu būt kā pārsteigumam.

4. diena (Trešdiena) 4:3

No rīta norisinājās viss vairāk vai mazāk normāli. Alise šķiet pat piemirsa, ka vakar palika bez knaģīša. Pēc dārziņa es kopā ar bērniem atbraucu mājās, bet mammai šodien vēlā dežūra un būs vēlāk. Pa ceļam iebraucām veikalā iepirkt pārtikas produktus. Bērni it kā nedaudz iepīkstējās par gardumiem, bet visnotaļ ātri nomierinājās un veikalā uzvedās visai labi. Nebija uzstājīgās prasības pēc kādiem našķiem.

Mājās Alise uzsāka ar mani sarunu, ka gribētu tomēr to vienu knaģīti kaut kā atpelnīt. Vienojāmies, ka Alise uzzīmēs mammai atvainošanos zīmējumu. Sacīts darīt, un ar patiesi lielu rūpību tika izveidots zīmējums “Piedod Mamma!!!”. Tika sameklēts vēlamais knaģītis un pielikts klāt zīmējuma, lai mamma zina par ko ir runa. Bērni saņēmuši par labi pavadītu un paklausīgu dienu katrs pa knaģītim devās gulēt. Šodien šķiet viss bija lieliski. Bērnudārzā bija paklausīgi, mājās arī paklausīgi. Uzvedās labi, ģērbās salīdzinoši ātri.

5. diena (Ceturtdiena) 5:4

No rīta, mamma izlasījusi atvainošanos vēstuli Alisei piešķīra noņemto knaģi. Abiem bērniem nu ir pa 4. Kad jau pēc dažām minūtēm bija jāģērbjas, lai dotos uz dārziņu, tad Alise atkal izpildījās… gliemežātrums un tizlošanās pilnā sparā. Pēc 5 minūšu skubināšanas bija tikusi galā ar biksēm… kā rezultātā mamma sadusmojās un tika pielietots bezprecedenta paņēmiens un Alisei tikai noņemts nost vien knaģītis par sliktu uzvedību un to, ka mammai bija jāapģērbj Alise. Nedaudz asaru, bet pusceļā uz dārziņu bēda bija piemirsusies.

Pa dienu bērni bija lieliski un uzvedās labi. Ar Reini apmeklējām frizētavu un veikalu. Čīkštēšana nedaudz bija, ka nepieciešama mantiņa, bet ne pārāk uzstājīga, kā rezultātā izgājām no iestādes ar jaunām frizūrām un nenopirkuši mantiņu.

Vakarā par labu uzvedību abi bērni saņēma pa knaģītim, tad arī Alise atcerējās, ka viņai ir viena knaģa deficīts salīdzinot ar brāli. Tā bija iespēja atgādināt par ko tas knaģītis tika noņemts un vienojāmies, ka šo knaģīti varēs nopelnīt ja no rīta viņa pati veikli saģērbsies uz dārziņu un nebūs jāstumda un jālūdzas.

6. diena (Piektdiena) 6:6

No rīta Alise pati visai veikli apģērbās un par to nopelnīja apsolīto knaģīti. Vakarā bērniem bija jāpaliek un jāklausa lielo māsu (mūsu ģimenē dzīvo arī mana māsa, 14 g.) un mēs vecāki bijām plānojuši pārrasties vēlāk, sakarā ar pasākumu pilsētā. Kad pārradāmies, tad diemžēl lielā māsa paziņoja, ka Alise nav klausījusi.

Alise izplūda asarās, jo jau saprata, ka knaģītis viņai nespīd. Pirms gulēt iešanas man ar Alisi bija nopietna saruna par uzvedību. Alise atzina un apzinājās savas pēdējo dienu kļūdas un uzvedības nepilnības.  Vienojāmies par to, ka viņa konkrēti labosies un noteiktas lietas vairs nedarīs. Pēc atvainošanās, Alise saņēma knaģīti pa pusei avansā.

7. diena (Sestdiena) 7:7

Pie mums šodien pēcpusdienā gaidāmi ciemiņi. Visu rītu bērni uzvedās labi, sakārtoja mantas un palīdzēja sakārtot un iztīrīt istabas. Alise pienāca un uzsāka sarunu  par knaģīšiem. Viņa bija atvainojusies lielajai māsai no rīta par iepriekšējās dienas neklausīšanu. Alise pateica, ka knaģīši viņai patīk, prasīja kādēļ tikai vienu var dabūt par visu dienu. Paskaidroju lietas būtību. Alise arī saprot, ka šodien vēl katram no bērniem ir jānopelna pa pēdējam knaģītim un tad varēs izvēlēties labumus, kurus vecāki viņiem arī sagādās.

Viesi paciemojās, un bērni uzvedās pieklājīgi. Vakarā laikus devās gulēt katrs nopelnījis pa knaģītim.

8. diena (Svētdiena) Bonusa saņemšana

Šodien bērni no rīta lepni man rādīja, ka ir sakrājuši nepieciešamos 7 knaģīšus un katrs nosauca ko vēlas. Pa dienu mēs arī apmierinājām bērnu vēlmes. Vienojāmies, ka vakarā visus knaģīšus ņemsim nost un sāksim no sākuma.

Kopējie secinājumi:

1. Sistēma tika veidota galvenokārt lai Reinis uzvestos labāk, nekautos, un būtu pieklājīgs. Sistēma savu mērķi sasniedza, un Reinis šonedēļ bija apbrīnojami labs.

2. diezgan negaidīti, ka Alisei nācās 2 reizes šonedēļ atpelnīt atņemto knaģīti. Nebiju gaidījis, ka Alises uzvedība būs tika slikta. Laikam jau ikdienā mēs tik ļoti nepamanām mazās jaukās meitiņas niķīšus!

3. Sistēma viennozīmīgi pierādīja kā efektīvs līdzeklis. Vairākkārt bērni izrādīja to cik ļoti knaģīši tiem ir svarīgi.

Uzruna izlaidumā

Uzruna Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultātes 2013. gada pavasara izlaidumā.

Godātie pasniedzēji,

dārgie kursabiedri,

cienījamie viesi,

Reiz tuksnesī gāja 2 jauni uzņēmēji. Viens, vārdā Jānis, ar augstāko izglītību, bet otrs, Pēteris, bez, kad pēkšņi viņu priekšā uzradās izsalkusi lauva. Jānis nekavējoties no mugursomas izņēma sporta apavus un sāka tos veikli vilkt kājās.   Pēteris, nedaudz izbrīnīts, sacīja: ”Pieredze rāda, ka cilvēks nevar aizmukt no lauvas, pat ja tam kājās ir sporta čības!” uz ko Jānis atbildēja: „Bet man universitātē mācīja, ka nav jācenšas noskriet lauvu, bet gan jābūt tikai nedaudz ātrākiem par konkurentiem!”

Paldies Latvijas Universitātei par ieguldījumu mūsu konkurētspējas celšanā. Pateicoties pasniedzēju plašajai zināšanu bāzei un nenogurstošajam mācīšanas sparam, mēs esam ieguvuši savu priekšrocību pār konkurentiem uzņēmējdarbībā un darba tirgū. Latvijas Universitātes prestižs un mūsu pašu neatlaidība nodrošinās mums, absolventiem, lieliskas karjeras iespējas un panākumus biznesā.

Mēs novēlam Latvijas Universitātei arī turpmāk neapstāties savā attīstībā un vienmēr būt par paraugu citām izglītības iestādēm inovatīvu mācību procesu izmantošanā un tirgū pieprasītu zināšanu piedāvājumā. Pārmaiņu laikā novēlam saglabāt tradīcijas un vienlaicīgi mainīties līdzi laikam, kļūstot par vēl cienījamāku un pieprasītāku iestādi ne tikai Latvijas studentu aprindās.

Ceru sevi un kursabiedrus redzēt universitātes gaiteņos jau rudenī kā maģistra programmas studentus ar vēlmi apgūt jaunas zināšanas, iepazīt jaunus kolēģus un attīstīt idejas, kuras kļūs par Latvijas ekonomikas izaugsmes stūrakmeņiem… Latvijai ir jābūt tikai nedaudz veiklākai par pārējām Eiropas valstīm.

Godātie pasniedzēji, vēlreiz liels paldies par ieguldīto darbu!

Dārgie kursabiedri – MĒS TO IZDARĪJĀM!

No kā sastāv kolektīvās iepirkšanās portālos norādītā “standarta cena”

kopapirkšanas cenaKaismīgas diskusijas uzvirmoja Laacz blogā par “krāpšanu”, ko piekopj tirgotāji norādot cenas kopā pirkšanas portālos. Mums ar kundzi reiz piederēja interneta veikaliņš http://www.sasien.lv. Pirms mēs sākām realizēt ideju, izveidojot nelielu analīzi par esošajiem tirgus piedāvājumiem, nedaudz parēķinot, uztaisot nelielu biznesa plānu, izskatījās, ka varēsim kādu latu nopelnīt. Miljons jau diezin vai sanāks, bet nu kabatas nauda no hobijbiznesa varbūt arī sanāks.  Bet šoreiz stāsts nav par biznesa plānu, bet gan par to, kā vienā brīdī mēs sadarbojāmies ar kopā pirkšanas portālu. Tad arī es uzzināju, kā veidot “standarta cenu”.

Kopā pirkšanas portāliem (ne visiem, bet pārsvarā) ir noteikums, ka akcijas precei vai pakalpojumā standartā ir jāmaksā vismaz 2 reizes dārgāk (jeb jāpiedāvā 50% atlaide). Protams, tas ir saprotams, jo šie portāli savu reputāciju uzbūvējuši uz solījumiem, ka būs milzīgas atlaides. Protams, tirgotājiem ir virtuāls solījums, ka Jums būs daudz klientu un droši vien liela daļa no tiem nāks atkal un atkal un pirks Jūsu pakalpojumu par standarta cenu daudzu gadu garumā. Te nu man jāsaka, ka TEORĒTISKI tā ir taisnība, tikai diemžēl tā tās lietas nenotiek. Latvijā “bargain buyer”, jeb tie, kas pērk tikai preces un pakalpojumus ar superatlaidēm, neatgriežas, lai nopirktu atkal un dārgāk.  Līdz ar to tirgotājiem nav izdevīgi “subsidēt” preci vai pakalpojumu tirgojot zem pašizmaksas, lai tikai dabūtu vienreizēju lielu apjomu ar klientiem. Tas ir ļoti dārgi un tas ir ļoti neefektīvi. Blakus ir bildīte, kur es sarēķināju un parādīju proporcijas, kā veidojas “standarta cena”. Protams, tirgotāja uzcenojums katrā gadījumā ir citāds, bet principā tirgotāji nemaz tik daudz no tās summas nenopelna kā varētu šķist.

Bet tirgotājiem ir jādzīvo, bērni jābaro un jāmaksā apkures rēķini, tādēļ, protams, ka šādu mārketinga kanālu nevar vienkārši tā atstāt novārtā un neizmantot, tādēļ mazāk pazīstami tirgotāji ļoti efektīvi izmanto “standarta cenas” pieeju t.i. sameklē kādu preci, kuru tāpat vien nopirkt veikalos nevar un arī Latvijas interneta veikalos nav, uzliek ļoti augstu standarta cenu un piedāvā to ar lielu atlaidi. Principā tas ir standarta mārketinga paņēmiens un šeit krāpniecība nav. Jāsaprot, ka pircēji nevar uz vienām lietām skatīties izejot no pašizmaksas viedokļa, bet uz citām no lietošanas vērtības viedokļa. Varu derēt, ka gandrīz katram no Jums ir maciņš telefonam par 10 Latiem (kura pašizmaksas ir zem lata) vai iPad vāciņš par 30 Ls, kura pašizmaksa ir labi ja pāris dolāru vai iPad un iPhone , kuru pašizmaksa ir labi ja 1/3 daļa no cenas, kuru samaksājāt… kaut kādā brīdī Jūs pats sev to pamatojāt, ka šāds pirkums Jums ir racionāls, vajadzīgs un izdevīgs. Bet nu skatoties uz citu lietu, kuru Jums nevajag, Jūs nesaskatāt vērtību, tādēļ Jūs redzat “krāpniecību”. Es pats atzīšos, ka ir daudzas preces, kuras reklamē pa TV, kuras man šķiet pārāk dārgas un pārdošanas argumentācija ir “pievilkta aiz ausīm” – Dormeo (parasta švamme, ko tirgo par milzīgu naudu), Dr Levina magnētiskās saites (vispār WTF!!!) u.c. taču ir cilvēki, kas tajā saskata savu vērtību un ir gatavi maksāt lielu naudu. Tā stādā mārketings.

Tā nav krāpšanas, tas ir mārketings. Dažiem tas nostrādā, bet dažiem nē… un vēl dažus tas ļoti kaitina. :) Vienmēr jau pastāv iespēja nepirkt, ignorēt un vispār neiet tajās lapās iekšā. Pamēģiniet paši nopirkt iekārtu no Ķīnas un pusi dienas pavadīt DHL noliktavās atmuitojot. :)

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

%d bloggers like this: